Jau sesto reizi janvārī norisinās videi draudzīgas ēšanas izaicinājums Neapēd zemeslodi, un viens no tā vēstnešiem ir arī Rīgas pašvaldības vadītājs Mārtiņš Staķis. Videi draudzīgs dzīvesveids ir tuvs ne tikai viņam personīgi, bet izvirzīti arī ambiciozi mērķi Rīgu padarīt aizvien zaļāku, jau līdz 2030. gadam sasniedzot klimata neitralitāti.
Kādēļ piekritāt piedalīties izaicinājumā Neapēd zemeslodi?
Ja raugāmies vēsturē, redzam, ka šai akcijai ir vairāk nekā tūkstoš gadu, jo kristīgā pasaule jau tolaik sevi izaicināja atturēties no gaļas ēšanas trīs reizes gadā: pirms Vasarsvētkiem, Ziemassvētkiem un Lieldienām – tad to sauca par gavēni. Tolaik bija arī citi nosacījumi, kāpēc cilvēki kaut kam tādam piekrita. Viņiem patiesībā nebija izvēles. Baznīca to diktēja un, ja viņi ēstu gaļu, viņus varēja izslēgt no baznīcas. Savukārt zemniekiem atturēšanās no gaļas uzturā pat nebija izaicinājums, jo vienkārši nebija tādas rocības, lai regulāri ēstu gaļu. Tas vairāk bija izaicinājums turīgajai cilvēku daļai. Savukārt mūsdienās gandrīz katrs var atļauties ikdienā ēst gaļu un dara to daudz un bieži. Diemžēl šādai rīcībai ir negatīvas sekas gan attiecībā uz veselību, gan vidi. Tādēļ vismaz vienu reizi gadā samazināt gaļas patēriņu ir apsveicama ideja. Es neesmu veģetārietis, bet mana ģimene cenšas ikdienā samazināt gaļas patēriņu, tāpēc man nebija grūti piekrist kļūt par Neapēd zemeslodi vēstnesi.
Lai popularizētu rīcību vides labā, Rīgas dome janvārī savos pasākumos pasniegs tikai veģetāru ēdienu. Šo iniciatīvu neatbalsta Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome. Kā vērtējat viņu kritiku?
Esmu bezgala pateicīgs par to, ka viņi šo kampaņu ir padarījuši tik publiski interesantu. Protams, mūsu priekšlikums atteikties no gaļas bija tikai simbolisks. Būsim godīgi, uzkodu daudzums, ko pasniedzam, ir niecīgs, tāpēc nevaram teikt, ka tādējādi kaut kā ievērojami varam samazināt savu ekoloģisko pēdu. Pateicoties tam, ka pret šo akciju skaļi izskanēja ne pārāk pamatots protests, tā ieguvusi plašāku vērienu. Domei tas nav izaicinājums – mēnesi pasākumos pasniegt veģetāras kanapē maizītes. Izaicinājums ir tiem, kas gaļu ēd ik dienu. Es biju pārsteigts par šādu reakciju. Konkrētās organizācijas vietā vispirms būtu noskaidrojis, kas ar šo Rīgas domes paziņojumu ir domāts, un tikai tad būtu izteicis publisku sašutumu. Uz ēdināšanu, kas paredzēta skolām, sociālās aprūpes centriem, ārstniecības iestādēm u. tml., kur ikdienā izmanto ievērojamu pārtikas apjomu, šis paziņojums neattiecas.
Kā kopumā vērtējat cilvēku izpratni un zināšanas par ilgtspēju un ar zaļo dzīvesveidu saistītos jautājumos?
Runājot par ēdināšanu, jāsaka, ka 12 gadu vadīju kafejnīcu un jau no pirmās pastāvēšanas dienas saviem klientiem piedāvājām arī veģetāru ēdienu. Šobrīd kafejnīcā pieprasītākā pica ir vegānā, bet pirms vairākiem gadiem bija neiedomājami, ka kāds par kaut ko tādu varētu interesēties. Sabiedrībā izpratne mainās, bet kopumā joprojām garš ceļš ejams līdz patiesi ilgtspējīgai domāšanai un rīcībai.
Ilgu laiku ģimenē uzskatījām, ka mūsu dzīvesveids ir diezgan zaļš. Taču tas bija līdz brīdim, kad internetā aizpildījām testu par to, kādu ekoloģisko pēdu mūsu ikdienas izvēles atstāj. Rezultātā atklājās, ka mēs patērējam 1,5 planētu! Mums tas bija šoks. Tāpēc ar laiku iegādājāmies elektrisko automašīnu, mājai uzlikām saules paneļus. Arī mums kā latviešiem, kā nācijai šķiet, ka dzīvojam zaļi, jo daudziem no mums ir lauku mājas vai vismaz mazdārziņš. Taču ieteiktu ikvienam aizpildīt šāda veida testu, lai pārliecinātos, vai patiešām dzīvojam tik zaļi, kā domājam.
Rīga klimata neitralitāti apņēmusies sasniegt 2030. gadā. Kas jau paveikts un ko esat ieplānojuši tuvākajā nākotnē, lai šo mērķi īstenotu?
Rīga divu gadu laikā ir panākusi izrāvienu attiecībā uz atkritumu šķirošanu. Mēs neesam pirmrindnieki, bet pirms diviem gadiem atkritumu šķirošana bija ļoti maza, taču tagad ir mainīti saistošie noteikumi un pie mājām ir obligāti jāšķiro atkritumi. Rīga ir izpildījusi savu mājasdarbu vismaz tajā sadaļā, kas attiecās uz Rīgas domes ēku siltināšanu. Viens no klimata neitralitātes mērķiem ir nosiltināt visus pašvaldības īpašumus. Izglītības iestādes ir nosiltinātas vismaz par 90%. Tas, kur vēl jāpanāk izrāviens, ir privātmāju siltināšana. Šeit visgrūtāk iet ar daudzdzīvokļu mājām. Mums nepieciešams vismaz 2000 māju nosiltināt, taču to nevaram izdarīt īpašnieku vietā. Mēs varam tikai palīdzēt, tāpēc šobrīd ejam uz viņu sapulcēm, skaidrojam, cik daudz siltuma aiziet zudumā, ja nesiltina.
Ja runājam par CO2 izmešiem, tad jāpiebilst, ka būtu pilnībā jāpāriet uz tādu sabiedrisko transportu, kas ir dabai draudzīgs, tādēļ iepērkam autobusus, kas nav ar dīzeļdegvielu darbināmi. Nākotnē jāpanāk mazāks automašīnu skaits pilsētas centrā. No nākamā gada atvērsim Skultes pārvadu, kas ļaus mašīnas virzīt prom no ostas. Nepieciešams, lai tās nebrauc caur centru, bet pa automaģistrāli. To pabeigsim līdz šā gada beigām. Protams, autovadītājiem būs jārēķinās, ka satiksme pilsētas centrā būs lēnāka. Četru tiltu remontdarbi šobrīd ir projektēšanas stadijā, bet paredzēts, ka nākotnē tur būs atvēlēta arī josla velosipēdiem. Taču svarīgi, lai šos klimata neitralitātes mērķus iedzīvotāji sajustu kā savus. Šobrīd varbūt ir priekšstats, ka man to klimata neitralitāti vajag. Taču patiesībā klimata neitralitāte nozīmē mazākus rēķinus iedzīvotājiem, daudz zaļāku un tīrāku pilsētvidi, kā arī investīcijas mūsu veselībā un labsajūtā. Cilvēkiem jāsaprot, ka visi šie pasākumi ir viņu pašu labā!
Nedaudz jau iezīmējāt, bet ko ikdienā savā ģimenē vēl darāt, lai saudzētu dabu un mazinātu ietekmi uz klimatu?
Būtisku CO2 izmešu daudzuma samazinājumu panācām, izlemdami būvēt savu māju, kā apkures avotu izmantojot tikai elektrību. Elektrību ražojam paši, un tās mums pietiek, lai varētu gan nodrošināt ikdienas vajadzības, gan uzpildīt bateriju mūsu elektriskajam auto. Diemžēl šādas izmaiņas veikt ir dārgs process. Arī šķietami maza ikdienas rīcība palīdz samazināt ekoloģisko pēdu. Līdztekus tam, ka jau šķirojām atkritumus, nepirkām ūdeni pudelēs, izvēlējāmies vietējos produktus, sākām, piemēram, rūpīgāk pievērst uzmanību, lai tējkannā, vārot ūdeni, nebūtu ūdens vairāk kā nepieciešams, neatstāt ieslēgtu gaismu telpā, ja neviens tajā neuzturas, nomainīt visas spuldzītes uz ekonomiskajām u. tml. Neēst gaļu arī ir izaicinājums, jo mani divi pusaugu dēli labprāt gaļu ēstu katru dienu, taču sieva ar lielu azartu metusies pierādīt, ka veģetārie ēdieni ir gardi un sniedz sāta sajūtu tādā pašā mērā kā gaļas ēdieni. Patiesībā ar laiku saproti, ka, ēdot mazāk gaļas, pašsajūta patiesi ir labāka!