Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā 0 °C
Apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Naglis: Tūrismu Latvijā grauj kaimiņos esošais karš

Notikumi Ukrainā uz tūrisma jomu Latvijā atstāj dramatisku iespaidu, ko nevar teikt par Jaunā Viļņa aiziešanu no Jūrmalas un līdz ar to šī pasākuma apmeklētāju iztērētās naudas apgrozījumu, intervijā Romānam Meļņikam atzinis Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas valdes loceklis Jānis Naglis.

Fragments no intervijas: 

Ja pavisam īsi būtu jāraksturo situācija tūrisma jomā šobrīd, kā jūs to vērtētu?

Kaimiņos ir karš. Šie vārdi izsaka visu - karadarbība, kurā iesaistītas blakus esošās valstis, ir visbriesmīgākais, kas var piemeklēt tūrisma jomu. Karš reflektējas ne tikai kaimiņvalstu attiecībās, bet daudzās jomās plašā reģionā. Jo visi uzreiz ir trauksmaini, nervozi lēmumos, nogaidoši.

Proti, šurp vairās braukt tūristi ne tikai no Krievijas, bet arī no rietumvalstīm?

Krievu tūristi nebaidās braukt. Taču tie, kas nav saistīti ar valsts institūcijām, savā valstī pataisīti par nabagiem, bet tie, kas valsts darbā, - saņēmuši nerakstītus norādījumus nebraukt ārā no valsts, naudu tērēt savos kūrortos. Pirmkārt, izmantot olimpiādei veidoto infrastruktūru, otrkārt - jauniegūtās teritorijas. Bet, paldies dievam, viesu plūsma mums ir diversificēta. Nav tā, ka būtu atkarība no vienas valsts, kas dažādu apstākļu dēļ var liegt savas valsts iedzīvotāju ceļošanu. Tūrisma plūsma no citām valstīm ievērojami pieaug. Protams, šie pieauguma procenti ir ļoti augsti, jo atskaites punkti ir zemi. Tomēr vēl nevar runāt par to, ka tūrisms no citām valstīm spētu kompensēt to, ka krievi vairs neceļo.

Viņi bija tik svarīgi?

Kalendāra īpatnību dēļ - krieviem brīvdienas ir no gadumijas līdz tā dēvētajam vecajam Jaunajam gadam. Tas ir laiks, kad visi citi tūristi jau prom. Grūti būtu kādu vācieti pievilināt svinēt Latvijā Jauno gadu un vēl dzīvot te pāris nedēļu - viņiem brīvdienas ir ap Ziemassvētkiem. Iepriekš šī ceļotāju plūsmu nomaiņa tūrisma jomā strādājošajiem ļāva pārdzīvot grūto ziemas laiku. Bet te gan jāsaka, ka nozare kritumam gatavojās laikus, jo jau iepriekšējā gadumija parādīja zināmu pieauguma tempu kritumu tūrisma plūsmai no Krievijas.

Pat vēl pirms notikumiem Krimā un Austrumukrainā?

Jā, jau tolaik. Pērn ceturtajā ceturksnī nakšu skaits, ko Latvijas viesnīcās pavadīja Krievijas tūristi, samazinājās par 42 tūkstošiem. Mūsu valsts mērogiem tas ir iespaidīgs skaitlis.

Kā viesnīcas tādam kritumam var sagatavoties?

Diemžēl nākas samazināt nodarbināto skaitu. Tādos gadījumos visvairāk cieš mazkvalificētais darbaspēks - apkopēji, oficianti, trauku novācēji, mazgātāji, istabu uzkopēji... Recepcijā kādam jābūt 24 stundas diennaktī. Pavāram, kaut arī mazāk jāgatavo, tik un tā jābūt uz vietas - nevar būt tā, ka izsauc pēc vajadzības no mājām. Diemžēl sanāk, ka viena no tūrisma nozares funkcijām, kas ir katrā valstī, tā sauktā sociālā funkcija - mazkvalificēta darbaspēka nodarbināšana - šajos gadījumos tiek ievainota. Tas nav masveida pasākums, bet zināmu iespaidu atstāj.

Ar kampaņām varētu līdzēt?

Ar kampaņām to nevar saglābt. Tūrisma nozare ir vienojusies par sistemātisku darbu pamatā astoņos galvenajos tirgos, kas nodrošina 80 un vairāk procentu tūristu pamatpieplūdumu: Krievija, Vācija, Lietuva, Igaunija, Skandināvijas valstis, Lielbritānija. Arī pašreiz industrija ir vienojusies, ka, lai gan Krievijas iedzīvotāji kļuvuši maksātnespējīgi savu valstsvīru kareivīgās dabas dēļ, tik un tā kampaņas rīkosim, par sevi atgādināsim. Kaut vai tādēļ, lai kaut daļu no viņiem, kam ir līdzekļi, šurp dabūtu. To absolūti bagāto slāni būs grūti dabūt - nebūs viņiem Jaunā viļņa, uz ko atbraukt un pazīmēties. Kā 9. maija svinības pie pieminekļa daudziem krievu tautības cilvēkiem, tā šim biezajam galam bija Jaunais vilnis.

Liels zaudējums no tā?

Ja vērtējam naudā, tas nav tik briesmīgs zaudējums. Apmēram septiņu astoņu miljonu apgrozījums, ko rada Jaunais vilnis un tā satelītpasākumi. Salīdzinājumam - pienesums Latvijas ārējās tirdzniecības bilancei no tūrisma jomas ir virs 500 miljoniem. Šajā pusmiljardā ir vērā ņemams pienesums arī no Jaunā viļņa, taču, ka tā aiziešana no Latvijas tagad būtu absolūta traģēdija, - tā gan nevar teikt. Lai gan katrs pasākums, kas Latvijā vēsturiski notiek regulāri, ļauj tūrisma jomā strādājošajiem rēķināties ar noteiktu klientūru attiecīgajā laikā. Zinām, ka būs, un par to, ka būs darbs tajā laikā, jūtamies mierīgi. Tagad tā vietā jārada kaut kas cits. Droši vien tas arī tiks darīts.

Visu interviju ar Jāni Nagli lasiet pirmdienas, 16.februāra, avīzē Diena!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena