Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Ar nelegālajiem būvgružiem vēl jācīnās

Kurš gan nezina teicienu: "Kad Rīga būs gatava", kas nozīmē "nekad", jo uzlabojumi un remonti ir nebeidzami, turklāt, ekonomiskās krīzes periodam paliekot aizvien tālākā pagātnē, atžirgst arī būvniecība.

Pilsētu tuvumā

Kā vēsta Centrālā statistikas pārvalde, pērn, salīdzinot ar 2013. gadu, ēku būvniecības apjoms pieaudzis par 33,7%. Diemžēl līdz ar labklājību pieaug arī atkritumu, konkrētajā gadījumā - būvgružu, daudzums, kas tieši ietekmē Rīgai un citām lielākajām mūsu valsts pilsētām tuvās teritorijas.

Nozares eksperti norāda, ka nelegālo būvgružu apjomu neesot iespējams precīzi aprēķināt, taču tie nodara milzīgus zaudējumus gan naudas izteiksmē, gan vides piesārņojuma ziņā. Likumdošanas robus izmanto gan būvētāji un remontētāji, gan nelegālais būvgružu izvešanas sektors. Vēršot uzmanību uz problēmu, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums Eco Baltia grupa šovasar jau otro gadu rīkoja akciju Pieķer būvgružotāju!, aicinot iedzīvotājus būt modriem un ziņot par nelegālajām izgāztuvēm.

Akcijas organizatori arī aicināja politiķus sakārtot likumdošanu, jo tieši tas, ka trūkst vienotas un iedarbīgas sistēmas, kas nodrošinātu būvniecībā radušos atkritumu uzskaiti un kontroli, ir viens no iemesliem, kāpēc tie nonāk mežos, pļavās un citur dabā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Ekonomikas ministrija sola, ka nepieciešamās korekcijas normatīvos parādīsies šā gada novembrī, taču tikmēr būvgružu nogādāšana pārstrādei vai atkritumu poligonos ir uz pašu būvēt un remontēt izlēmušo cilvēku sirdsapziņas.

Nosacījumi uzņēmumiem

Valstī noteikta kārtība celtniecības atkritumu aprites nodrošināšanā, kā arī izvirzīti nosacījumi uzņēmumiem, kas nodarbojas ar celtniecības atkritumu apsaimniekošanu. Valsts vides dienests (VVD) izsniedz un anulē atļaujas atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai vai uzglabāšanai, kā arī veic šī biznesa uzņēmumu plānveida un izlases kontroli. Atkritumu apsaimniekošanas likums, Būvniecībā radušos atkritumu un to pārvadājumu uzskaites sistēma (BRAPUS) un Noteikumi par kārtību, kādā izsniedz un anulē atļauju atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai vai uzglabāšanai ir normatīvie akti, kas regulē darbības ar būvniecības atkritumiem, tomēr nelegālajiem būvgružotājiem ir metodes, kā šos noteikumus neievērot.

VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas Piesārņojuma sektora vadītājs Jānis Lapsiņš uzsver, ka piesārņoto vietu skaits ir mainīgs. "Mūsu dienesta apzinātās vietas tiek sakoptas, taču vietā nāk jaunas. Rīgas reģions nelikumīgi izbērtu celtniecības atkritumu ziņā ir līderis. Piemēram, Rīgas pašvaldības teritorijās atrodas vairāki desmiti lielu nelikumīgi ierīkotu būvgružu izgāztuvju. Rīgas pilsētā šīs piesārņotās teritorijas 80% gadījumu izveidotas uz pašvaldības zemes. Skartās teritorijas ir pamestie dārziņi, ceļmalas; runājot par konkrētiem rajoniem, tie ir, piemēram, Stopiņi, Bolderāja, Dārziņi, virziens uz Spilves lidostu. Cieš arī Rīgas mežu un Latvijas valsts mežuzemes," stāsta J. Lapsiņš.

Būvgruži ir dažādi

Remontu un būvdarbu rezultātā rodas atkritumi, ko var iedalīt vairākos veidos. Drupinātie būvgruži un nedrupinātie būvgruži, kurus var izmantot grunts pacelšanai, dabai draudus nerada. "Šie abi veidi mežos nav sastopami, jo tos labprāt izmanto kā izejmateriālu dažāda veida celtniecības darbos," teic J. Lapsiņš. Turpretim trešā kategorija - būvgruži, kas ir kopā ar sadzīves atkritumiem, - ir visbiežāk sastopama; šie būvgruži nav pārstrādājami, tikai deponējami. "Diemžēl šāda masa arī visbiežāk nelikumīgi nonāk mežos un pamestu ēku teritorijās," atklāj J. Lapsiņš.

Saeimas deputāts, vides eksperts Ingmārs Līdaka skaidro, ka būvniecības atkritumu ietekme uz vidi reizēm ir pat lielāka nekā sadzīves atkritumu ietekme, jo būvgružos nonāk elementi, kas ietekmē vides sārmainumu, - tāds ir, piemēram, kaļķis, tas sadalās ātrāk nekā plastmasa vai pudele un var mainīt ekoloģisko vidi gan sauszemē, gan ūdenskrātuvēs, kur nokļūst, izmests tiešā veidā vai ieskalots ar notekūdeņiem no nelegālās izgāztuves. Būvgružos nonāk arī daudz līmes un krāsu šķīdinātāju, kuru iepakojums ar laiku sabojājas un saturs nonāk augsnē. "Tās ir spēcīgas, ķīmiski aktīvas vielas. To reakciju un radītās izmaiņas vidē ir grūti prognozēt," uzsver I. Līdaka.

Gadījumos, kad tiek saņemti ziņojumi par teritorijām, kas piesārņotas ar atkritumiem, VVD veic pārbaudes tajās un ierosina administratīvo lietvedību, kuras laikā sadarbojas ar pašvaldību būvvaldēm un policiju, kā arī Valsts policiju. Pārkāpuma risināšanā tiek veiktas pārrunas ar zemes īpašnieku, kura teritorija ir piesārņota, tiek pārbaudīti atkritumi, lai identificētu to iespējamo izcelsmi.

"Dažkārt sadarbībā ar iedzīvotājiem un policijas pārstāvjiem pārkāpējus izdodas pieķert pie rokas pārkāpuma brīdī, uzņemot video vai foto, fiksējot auto numura zīmi vai kādu citu svarīgu informāciju par pārkāpēju. VVD aicina iedzīvotājus sadarboties un nodot šādu informāciju dienesta vai pašvaldību atbildīgo institūciju rīcībā," atgādina J. Lapsiņš.

Ironiskā kārtā bieži vien kopā ar būvgružiem tiek izgāzti arī atkritumi, kas liecina par to īpašnieku, jo tajos iejaukti arī rēķini, pavadzīmes, līgumi un citi dokumenti, kas var palīdzēt identificēt piemēslotāju. Šādi pierādījumi mētājās arī SIA Rīgas nami apsaimniekotajā lidostas Spilve teritorijā uzietajā nelegālajā būvgružu izgāztuvē. SIA Rīgas namivaldes priekšsēdētāja Vineta Verika izklāsta, ka 4100 kvadrātmetru plašās izgāztuves likvidēšana izmaksā ap 50 000 eiro, taču, iespējams, mēslotāju visatļautības un neuzmanības dēļ viņus būs iespējams identificēt un saukt pie atbildības.

Pret pelēko sektoru

Akcijā Pieķer būvgružotāju! iedzīvotāji atklājuši vairāk nekā 25 nelegālo būvgružu izgāztuves, lielākoties Pierīgā, kur no piesārņojuma cieš gan tuvējās pašvaldības un to teritoriju apsaimniekotāji, gan Latvijas valsts mežu īpašumi, kuros nonāk neskaitāmas tonnas būvniecības atkritumu.

Uzņēmuma Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs lēš, ka kopējais būvgružu apjoms Latvijā varētu būt no 600 000 līdz 1 000 000 tonnām, taču oficiāli uzskaitē figurē vien neliela daļa jeb 400 000 tonnu. Pie vainas esot nesakārtotā būvgružu izvešanas sistēma, un efektīvai problēmas risināšanai nepieciešams salāgot BRAPUS un Būvniecības informatīvās sistēmas (BIS), lai būtu iespējams no A līdz Z izsekot būvniecībā radušos atkritumu plūsmai.

"Katrs būvdarbu vadītājs zina, cik daudz būvgružu radīsies būvniecības, remonta vai demontāžas procesā. Vajadzētu būt normatīviem, kas nosaka, ka ēku nevar nodot ekspluatācijā, ja nav attiecīgu dokumentu, kuri apliecina, ka būvgruži ir nonākuši pārstrādē vai poligonā. Patlaban aktīvi darbojas pelēkais sektors - varam atvērt sludinājumu portālu un redzēt, ka tur savus pakalpojumus brīvi piedāvā kravu pārvadātāji, daži gatavi izrakstīt rēķinu par pakalpojumiem, citi pat to nedara. Kāda šeit var būt runa par kravu izsekojamību?" spriež M. Simanovičs. Celtniecības atkritumu pārvadātājiem būtu jānodrošina kravu izsekojamība. Valstī ar būvniecības atkritumu pārvadāšanu nodarbojas aptuveni 130 uzņēmumu. Ja šo firmu kravas transportam būtu uzskaite, būtu iespējams izsekot, kur būvgružu krava tiek novietota. Šādu normu būtu nepieciešams iestrādāt normatīvajos aktos, pretējā gadījumā ne tikai daba tiek piesārņota un radīts apgrūtinājums to teritoriju apsaimniekotājiem, kuru īpašumos nonāk būvgruži, bet nodarīti zaudējumi arī ekonomikai - nelegālie gružotāji nemaksā visus nodokļus, piemēram, dabas resursu nodokli.

"Patlaban izdevīgi ir darboties ne tikai nelegālajiem pārvadātājiem, zemākās cenas princips iepirkumos arī būvniekus paverdzina meklēt lētākos risinājumus, nedomājot par ilgtermiņa izdevīgumu," secinājis M. Simanovičs un norāda, ka ne tikai atkritumu pārvadātājiem, bet arī pašiem būvniekiem jābūt atbildīgiem un ieinteresētiem darboties legāli. To var panākt ar precīzāku kontroli un sankcijām, kas pārkāpējiem apgrūtinātu turpmāko dalību publiskajos iepirkumos.

Nepieciešams reģistrs

Akcijas Pieķer būvgružotāju! organizatori vērsušies pie politiķiem, aicinot ieviest vajadzīgos normatīvus. "Nepieciešams pārvadājamo būvgružu kravu reģistrs. Savukārt sludinājumā, kurā pārvadātājs piedāvā savus pakalpojumus, jābūt norādītam licences numuram," uzskata Eco Baltia grupas valdes priekšsēdētājs. Patlaban nelegālos būvgružu pārvadātājus var sodīt vien tad, ja tie pieķerti savu kravu izgāžam dabā, taču nozares speciālisti ir vienisprātis, ka normatīvajos dokumentos nepieciešamas izmaiņas, kas nosaka - kravas pārvadātāju var sodīt, ja viņš nevar uzrādīt attiecīgos pavaddokumentus. Būtu nepieciešams palielināt pilnvaras pašvaldības policijai, nosakot, ka tās darbinieki ir tiesīgi aizturēt kravas pārvadātājus un pieprasīt uzrādīt atbilstošos dokumentus.

J. Lapsiņš uzskata - tendence liecina, ka pašvaldību būvvaldēm būtu rūpīgāk jāseko līdzi celtniecības atkritumu apritei, pievēršot lielāku uzmanību būvdarbiem, kas notiek pašvaldības teritorijā.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Statistika

Sodu statistika par vides piegružošanu un piesārņošanu
2014. gada pirmajos četros mēnešos: 30 gadījumu
2014. gadā kopā: 86 gadījumi
2015. gada pirmajos četros mēnešos: 30 gadījumu
Saņemtās iedzīvotāju sūdzības
2014. gada pirmajos četros mēnešos: 91
2014. gadā kopā: 245
2015. gada pirmajos četros mēnešos: 87
Privātajam būvniekam būvgružiem vajadzīgi viens līdz pieci konteineri, viena konteinera izmaksas ir 80-130 eiro atkarībā no atrašanās vietas, un, pēc ekspertu teiktā, šādas cenas nav iemesls, lai atkritumus vestu uz mežu


Avots: Valsts vides dienests

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena