LU profesors: Lapas dedzināt nevajag, ir taču kompostēšanas iespējas / Diena

26. augusts, 2015, 3:58

Yes

Y

Tas ko profesors teica ir pareizi. Australija jau sen nedrikst dedzinat ne lapas ne meslus. Katrai majai un katram dzivoklim ir lieli konteineri lapam, mesliem un papiriem. Tos katru nedelu aizved. Ja Latvija tas nav, tad nevar vainot cilvekus. It seviski cilvekus kuri dzivo pilseta dzivokli.

Atbildēt
0
0

24. augusts, 2015, 16:06

Kā lai to ieskaidro

K

maniem kaimiņiem? Katru otro dienu kaut ko dedzina!

Atbildēt
2
0

24. augusts, 2015, 12:23

Pēcis

P

Garāmgājējam!JaTev abas padarīšanas notiek reizē,tu esi vai nu pīle,vai zoss,tītars,u.t.t.Ja vispār nevari noraut kārtīgu veča zobu,tad konsultējies ar Augsti god.profesoru Danilānu.Klusa nojauta,ka būs jāapmeklē vetārsts.

Atbildēt
1
1

24. augusts, 2015, 8:48

VVZ

V

Rīgā kā sērga izplatās ietvju nopūšana ar lapu pūtējiem, no kā rodas nevāji putekļu mākoņi. Rīgas dome šādu putekļu radīšanu akceptē. Apskatiet, kas katru rītu notiek pie Somija/Ukrainas vēstniecību žoga- tur putekļu veidošana notiek katru darba dienu. Un tas tikai sētnieku slinkuma dēļ.

Atbildēt
2
0

24. augusts, 2015, 9:44

Ieva

I

Kaut kas, protams, tiek nopūsts no nelaistītajiem zālājiem un apstādījumiem, taču absolūtais vairums ir sētnieku ziemā izkaisītais un pēc tam nesavāktais. Tā kā, kamēr vismaz uz ietvēm kaisīšana kļūs par līdzekli ārkārtas situācijās, nevis ikdienas praksi.... Lai gan visļaunāk, protams, ir ar ielām, jo, ja mašīnīšu būtu relatīvi maz, kā PSRS, tad tā, bet tagad, ja pēc lielas snigšanas ielas privātajam transportam slēgs, līdz notīrīšanai.....

2
0

24. augusts, 2015, 6:10

Senais

S

Šķiet, ka profesoram piemirsušās ielu laistāmās automašīnas, kas savu svētīgo darbu darīja ne tikai pavasaros. Par sētniekiem ar šļūtenēm no rītiem, varētu būt, ka nezina, jo izskatās tāds pajauns. Par šķembām gan dīvaini, jo tās jāsavāc, un putekļi noteikti daudz vairāk, jo riteņi daudzas šķembas samaļ miltos un putekļos, kā nav ar sāli, kas aiztek prom, kad atkusnis, protams, nodarīdams skādi, bet ne jau putekļu veidā. P.S. Atvainojiet manas blēņas, kas dabiskas, jo es neesmu (vairs) profesors.

Atbildēt
4
1

24. augusts, 2015, 9:40

Ieva

I

Ne gluži. Ja kaisa tādā daudzumā un pa roku galam, kā pie mums, kaut kāda daļa sāls noteikti nonāk gaisā. Bet par to samalšanu: tad jau pliku asfaltu mašīnas drīzāk samals, nekā granīta šķembas, kuras, kā runā, saskaņā ar noteikumiem, ir vienīgais, ko drīkst kaisīt uz ietvēm. Tiesa tās ir dārgas, bet sētnieki savā vairumā - slinki, tāpēc, ja tā nebūs īsta grants, tad lielā vējā pavasaros un rudeņos cietīs gājēju brilles.

2
0

23. augusts, 2015, 23:37

...

.

Māris nevis Mārtiņš!

Atbildēt
0
0

23. augusts, 2015, 23:05

Ieva

I

Rīgā pat sniegu nespēj izvest un tā nu pēkšņi ņems un rīkos komposta čupas, lai gan, protams, ka tā būtu labāk. Tiesa nezinu, vai apstādījumus kāds īpaši mēslo, tāpēc arguments, ka ietaupīsies nauda, nederēs.

Atbildēt
2
1

23. augusts, 2015, 22:58

Studente

S

Redakcija! Jau pirmajā teikumā divas kļūdas - fakultātē studē Zemes zinātni, profesorsu sauc Māris Kļaviņš.

Atbildēt
4
0

23. augusts, 2015, 21:33

slāpekļa oksīdi

s

būtu ozons?

Atbildēt
1
2

25. augusts, 2015, 8:32

Alla Borisovna

A

Tā no raksta var saprast. Nedomāju, ka profesors būtu varējis izdvest tādu muļķību, drīzāk liekas, ka nezinošs žurnālists, atšifrējot interviju, vietā, kur būtu bijis jāliek komats, ielicis domuzīmi.

1
0

23. augusts, 2015, 20:48

Pēcis

P

Labs komposts sanāktu no tukšas muldēšanas.(profesora!)

Atbildēt
4
0

23. augusts, 2015, 20:44

Pēcis

P

Kādu iespaidu videi rada nejauši vai jauši purkšķi?Kur to kompotu bāzt?

Atbildēt
1
4

24. augusts, 2015, 7:32

Garāmgājējs

G

Ja ko pā ar purkšķi tev pasprūk arī slapjumiņš, tad maini bikses un padomā par ēšanas paradumu maiņu.

2
2

23. augusts, 2015, 19:50

Elza

E

God.prof.Mēs Juglas ezera iedzīvotāji tās lapas kā katru gadu paši savāksim,bet esi tik laipns un nāc tās iekompostē un pēc tam to rezultātu arī aizvāc.Teorētisko spriedēju mums ir daudz,bet kā ar realitāti un mēsliem?

Atbildēt
8
1

25. augusts, 2015, 8:29

Filips Bedrosovičs

F

Kāpēc Ievai ir taisnība. Gan trūdēšanas, gan degšanas laikā lapās norisinās oksidatīvi procesi, bet, tā kā tie ir atšķirīgi, radušās ķīmiskās vielas arī ir atšķirīgas. Dedzināšanas laikā rodas dažādas policikliskas organiskas vielas, tai skaitā benzopirēns, kas ir galvenais iemesls, kāpēc kancerogēni ir kūpinājumi un šprotes Salīdzinoši - kompostēšana ir daudz dabai un cilvēkiem draudzīgāka. Trūdēšanas rezultātā rodas dažādas humusvielas, kas uzlabo augsnes auglību.

1
0

24. augusts, 2015, 12:05

Ievin

I

Ja lapas ir kancerogēnas, tad japiekrīt. Tomēr. Arī lapu trūdēšana ir oksidācijas process, tāpat ka lapu dedzināšana

0
1

24. augusts, 2015, 12:04

Ievin

I

Ja lapas ir kancerogēnas, tad japiekrīt. Tomēr. Arī lapu trūdēšana ir oksidācijas process, tāpat ka lapu dedzināšana

1
2

24. augusts, 2015, 12:00

Ieviņ,

I

Degšana, jeb oksidācijas process ir gan lapu trūdēšana, gan lapu dedzināšana.

1
2

24. augusts, 2015, 9:47

Ieva>Nepateicīgā Latvija

I

Kancerogēni rodas dedzināšanas laikā. Un pat, ja tie tur būtu, kompostētas lapas tevi apdraudētu, ja tu tās ēstu. Bet degšanas produkti tiek iznēsāti pa tik plašu apkārtni, cik stiprs ir vējš.

2
0

24. augusts, 2015, 8:55

Nezinītis>Elzai

N

Ko, Juglas ezers arī ir cilvēku apdzīvots?

2
0

24. augusts, 2015, 8:30

Nepateicīgā Latvija> Allai Boris

N

Kvēls sveiciens Allai Borisovnai , manai pirmajai skolotajai (drīz 1. Septembris, Zinību diena, jakas) Cieņā, Nepateicīgā Latvija

2
1

24. augusts, 2015, 7:31

Alla Borisovna>nepateicīgā latvi

A

Nevajag tik klaji demonstrēt savu nepabeigto pamatskolas izglītību.

3
0

24. augusts, 2015, 7:20

Nepateicīgā Latvija> Ieva

N

Kancerogēns jau ir lapās.ir iekšā tāpēc sadalīšanas procesā lapām pievienots netiek. Tāpēc - kompostēt vai dedzināt, tur , atšķirības nekādas

1
2

23. augusts, 2015, 23:07

Ieva>Nepateicīgā Latvija

I

Runa nav par enerģiju, bet gan par to, vai lapu pārstrādes rezultāts ir gaisā izkūpējusi enerģija+kancerogēni, vai arī mēslojums.

3
0

23. augusts, 2015, 21:58

Nepateicīgā Latvija

N

Ja cien prof vēl nav atcēlis enerģijas nezūdamības likums, tad principā ir vienalga (*) lapas dedzināt vai (**) kompostēt. Oksidācijas procesā izdalījies enerģijas daudzums nemainās, vai tā būtu tŗūdēšana vai degšana. Profesoram šaizīte sanakusi

5
3

23. augusts, 2015, 18:46

Dr.xy

D

Bravo ! Geniali ! Ritenis ir atkal izdomats no jauna !

Atbildēt
5
0

Šodien

Pievienot komentāru

28 komentāri

Uzmanību!

Seko mums

Ziņas e-pastā

Aktuāli