Progresīvie šo "mazākā brāļa" lomu atraidīja, izvēloties "pildīt demokrātijas sargsuņa funkciju" opozīcijā. Tāds būtu drudžainā pirmdienas vakara īsais kopsavilkums, bet kas tad ir noticis patiesībā? Protams, var spekulēt, vai pieredzējusī JV savu piedāvājumu nenoslīpēja tieši tik niansēti, lai tas izskatītos pārāk dāsns Progresīvo aktīvajiem nīdējiem un mazmazlietiņ par rūgtu, lai to norītu, pašiem Progresīvajiem. Rezultātā JV var noplātīt rokas "jūs taču redzējāt, ka mēs darījām, ko varējām" gan savu stratēģisko sabiedroto Progresīvo, gan liberāli noskaņotā vēlētāju loka priekšā un vienlaikus saglabāt sev izdevīgo rīcības brīvību sadarbībā ar visiem trim politiskajiem spēkiem.
Kas attiecas uz Progresīvajiem, varētu aprakstīt daudzas lappuses, analizējot, kurš no abiem lēmumiem šo partiju darīs spēcīgāku vai ir ar potenciālu to sašķelt – ministra amata pieņemšana, riskējot ar «lielā brāļa» JV iejaukšanos (Kariņa piedāvājuma formulējums par politiskās atbildības uzņemšanos pār Progresīvo darbībām ministra postenī bija vairāk nekā savāds un sevī nesa neizbēgamas problēmas) un nepieciešamību iekļauties reālpolitikas dažkārt šmucīgajā kompromisu procesā vai atrašanās opozīcijā, kad daļa partijas biedru jau ir izjutusi varas garšu ne tikai Rīgas domē, bet arī ienesīgās valsts kapitālsabiedrībās (Kaspars Briškens). Atbildi nezina neviens, jo Progresīvo sastāvs un izpratne par politikas procesu ir ārkārtīgi atšķirīga.
Riskēšu prognozēt, ka premjera partija un Progresīvie meklēs dažādas sadarbības iespējas arī bez kopīga darba valdībā. To, ka eksistē dažādas sadarbības formas arī ārpus valdības amatiem, kuras realitātē stipri spēj palielināt premjera partijas faktisko ietekmi, JV nodemonstrēja jau līdzšinējā valdībā. Atcerēsimies kaut vai parlamentārā sekretāra amatu no KPV.LV 13. Saeimā ievēlētajam Atim Zakatistovam, kurš ilgstoši spēja valdību nodrošināt ar šīs sašķeltās partijas balsu atlikumu.
Bet ne tikai. Jau tagad var manīt, ka Progresīvie sauc vārdā tās problēmvietas JV un abu pārējo topošās koalīcijas partiju partneru attiecībās, kuras Kariņš slēpj aiz apaļām frāzēm par ārēju saimniecisku interešu nepieļaušanu. Šāda saspēle, visticamāk, turpināsies, Progresīvos padarot par tādiem kā JV alter ego opozīcijā pašu vadītajai koalīcijai.