Pat valdošai premjera partijai graujošs zaudējums vēlēšanās (kas Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) no situācijas, kad bija teju viss, atmet situācijā ar neskaidru nākotni un puslīdz skaidru tagadni ārpus jaunās valdības), nav spējis salauzt premjera Māra Kučinska varas lepnību. Kā citādi vērtēt premjera spītīgo turēšanos pie tēzes, ka veselības aprūpes reforma ir viņa valdības panākums, nevis kļūda, par ko vēlētāji jau bargi sodījuši.
"Veselības aprūpei jābūt pieejamai un, galvenais, kvalitatīvai," saka ārdurvīs iestrēgušās valdības vadītājs brīdī, kad dažas minūtes šķir no izmaiņām veselības aprūpes finansēšanā, kas samazinās tās pieejamību vismaz desmitiem tūkstošu visneaizsargātāko ļaužu.
Jā, Kučinskis kopš sakāves oktobra vēlēšanās ir pamanījis, ka iepriekš "labo darbu čempionu" tik bieži piesauktajai ekonomikas izaugsmei ir ēna – nevienlīdzība – un "spožie statistikas dati nekādi nespēj iepriecināt tos, kuri savu katra mēneša budžetu mēra vien dažos simtos eiro".
Bet izvērtējumā premjers tālāk par aizvainojumu un nedaudz augstprātīgu vīpsnāšanu par nesaprātīgajiem, naivajiem vēlētājiem nav ticis,sakot: "Mums jau reizēm ļoti gribas ticēt absurdiem solījumiem, tomēr budžeta skaitļus piemānīt nevar."
Protams, vēlēšanu uzvarētāju nespēja trīs mēnešos izveidot jauno valdību ir jau izraisījusi daudz spekulāciju par viņu nespēju un nevēlēšanos pildīt savus priekšvēlēšanu solījumus. Bet cik valstiski ir pasmīkņāt par situācijas ķīlnieku – vēlētāju, kad aizejošā valdība vairs nespēj un jaunā valdība vēl nespēj?
Pār partiju savstarpējo revanšismu stāvoša nācijas tēva lomu klišejisku – kaut it kā pozitīvi mērķētu – frāžu virknējumā sev nespēja atrast arī prezidents Vējonis. Viņa runa savienojumā ar pretrunīgo taktiku jaunās valdības izveidē tiešām iecementēja pārliecību par to, ka vasaras sākumā mums, visticamāk, gaidāms jauns valsts galva.
zvirbulēns
Zelma
TrollisJT > Zvirbulēns