Uz žurnālista jautājumu, kā būtu vērtējami papildu pensiju stimuli noteikta ranga Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem, lai tiem būtu lielāka motivācija strādāt minētajā iestādē, vērtējums bija strikti negatīvs. Valsts kontroliere atsaucās uz jau 2016. gadā veikto revīziju par izdienas pensiju sistēmu un secināja, ka mums valstī nemaz tāda izsvērta izdienas pensiju politika nepastāv, turklāt arī valsts finansiālās iespējas to neļaujot.
Jautājums – vai pilnībā vajag atteikties no bonusu sistēmas darbinieku motivēšanai vai arī no savas puses veicināt nepilnību izskaušanu?
Attiecībā uz argumentu par budžeta stāvokli – vai pati Valsts kontrole (VK) savas jurisdikcijas robežās ir darījusi pietiekami daudz, lai, piemēram, veicinātu Rīgas domi vai jau minēto VID sakārtot Rīgas Centrāltirgu, kur līdz ar neizsniegtiem čekiem un nenomaksātu pievienotās vērtības nodokli nauda straumēm plūst garām budžetam?
Neskaidrības ir arī par VK secinājumu objektivitāti citās tās darbības jomās. Kā piemērs ir revīzija par 2017. gada budžeta izlietojumu. VK uzskata, ka vairākas pašvaldības ir pārkāpušas Atlīdzības likuma nosacījumus, proti, kontroles skatījumā pašvaldības nav ievērojušas šajā likumā noteikto maksimālās stundas likmes ierobežojumu deputātu darba samaksai. Taču dzirdēts, ka otra puse nepiekrīt šādai kontrolieru likuma interpretācijai. Šajā sakarā norādīts, ka Atlīdzības likums attiecībā uz deputātiem liek ievērot maksimālo mēnešalgas apmēru, bet nenosaka maksimālo darba stundas likmi. Savu viedokli pašvaldības pamato ar Saeimas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumiem. Lai arī starp abām pusēm pastāv strīds par likuma normu interpretāciju un vēl līdz galam nav skaidrs, kuram tad īsti ir taisnība, tas nav traucējis VK paziņot, kādu summu maksimālās stundas likmes neievērošanas dēļ pašvaldības nepamatoti izmaksājušas deputātiem.
Līdz ar to VK ir netieši pateikusi, ka tās juristu viedoklis ir pareizāks par citu instanču – pašvaldību, ministriju, Saeimas – juristu viedokli.
Interesanti, ka iebildes pret kontroles lēmumiem sabiedriskajam sektoram neesot iespējas risināt arī tiesas ceļā. Līdz ar to šobrīd jautājums vairs nav tikai par kādas institūcijas sludinātu pārākumu, bet gan tiesiskuma principiem, kuri var netikt ievēroti, ja minētās iestādes izsludinātais verdikts izrādās juridiski nekorekts.
Horošijs