Te gan uzreiz vēlos piebilst būtisku niansi – šī vieglprātīgā bezatbildība, rīkojoties ar nodokļu maksātāju naudu, ir raksturīga visai valsts pārvaldei kopumā (te atkal uzsvēršu – ar valsts pārvaldi es domāju valsts un pašvaldību politiķus, ierēdņus un iestāžu birokrātus, bet ne pedagogus, ugunsdzēsējus, ārstus u. tml.).
Šobrīd tāds «gaumīgi» spilgts piemērs ir vicemēru amati, kuru skaitu nu ar lielu vērienu jau ir palielinājuši vai grasās palielināt (vai vienkārši saglabāt nemainīgu) virknē pašvaldību, tostarp tajās, kurās no opozīcijas iepriekšējā sasaukumā pozīcijā šajā sasaukumā nonākušie politiķi iepriekš «vicemēru bataljonus» kritizēja.
Protams, smieklīgas ir tās vietvaras, kurās nule sastiķētā koalīcija izlemj palielināt vicemēru skaitu, bet tā pa īstam pat nevīžo izdomāt vismaz ar jelkādiem loģiskiem argumentiem pamatojamu skaidrojumu, kādēļ ir izlemts radīt tieši tādu vicemēra amatu ar tieši tādu amata aprakstu, kas loģiski domājošam cilvēkam apstiprina aizdomas, ka amats radīts mākslīgi, turklāt amata apraksts izveidots tieši tāds tādēļ, lai konkrētais cilvēks varētu tam atbilst vismaz formāli. Piekritīsiet, tas atgādina ik pa laikam uzplaiksnījušos skandālus, kad valsts vai pašvaldības institūcijas izsludina konkursus, piemēram, par IT pakalpojumu iegādi vai automašīnu nomu, kuros noteiktās tehniskās specifikācijas pat ar neapbruņotu aci ļauj saprast – tas viss ir pieslīpēts konkrētam uzņēmumam vai konkrēta modeļa un aprīkojuma auto. Šādos gadījumos (ja tie nonāk sabiedrības uzmanības lokā) sašutums ir gana liels un, protams, gana pamatots (un arī tiesībsargu iesaistīšanās nereti šādu lietu izpētē ir pamatota), jo tam taču tiek izlietota nodokļu maksātāju, nevis konkrēto ierēdņu vai politiķu personīgā nauda. Tādēļ, manuprāt, tieši tāpat sabiedrībai un tiesībsargiem būtu jārīkojas arī valsts pārvaldes amatu «darījumu» kontekstā. Nedrīkst vienaldzīgi noskatīties, kā tiek izpļekarēta mūsu nauda, kuras tik akūti pietrūkst sabiedrības veselībai, izglītībai, drošībai un citām sabiedrības vajadzībām.