Var tikai minēt, vai SAB nav vēlējies saasināt publiskās diskusijas un kā pozicionēties ar secinājumiem un zīmogošanu, bet prasītos plašāks skatījums uz Krievijas agresīvās politikas iespējamo ietekmi uz Latvijas iekšpolitiskajiem procesiem un sabiedrību nekā vienkārši konstatācija, ka mūs īpaši spēcīgi skar Krievijas informatīvās ietekmes operācijas, pateicoties «lielās krieviski runājošās sabiedrības daļas faktoram». Cik dažbrīd pat pārsteidzoši drosmīgi secinājumi un prognozes SAB ziņojumā izteiktas par Krievijas iekšpolitisko situāciju un tuvākā gada aktivitātēm (iztiekot bez dažādiem "iespējams", "varētu būt", "nav izslēdzams"), tik atturīgi runāts par agresīvā kaimiņa iespējām radīt iekšējos apdraudējumus šaipus robežas.
Optimistiski šķiet SAB vērojumi par Krievijas tiešas ietekmes neesamību aizvadītajās Saeimas vēlēšanās, radot iespaidu, ka kaimiņš ir bijis tik aizņemts ar savām problēmām, ka pat vietējos ietekmes aģentus ar "metodičkām" jeb rokasgrāmatām nav apgādājis. Ne vārda ziņojumā nav teikts par situāciju saistībā ar organizētās pārrobežu noziedzības iespējamo izmantošanu laikā, kad, kā norāda SAB, sankciju režīma dēļ Krievijai radušās problēmas ar vietējo ietekmes aģentu darbības finansēšanu. Jācer, ka šis aspekts noklusēts un nav izvērsts, jo ar to gluži vienkārši notiek aktīvs operatīvais darbs.
Pieminēšanas vērts ir tas, ko SAB dēvē par Krievijas jauno ģeopolitisko kursu, tai cenšoties veidot koalīciju no valstīm, kurās ir spēcīgs pretrietumnieciskais kurss. Antirietumniecisks noskaņojums pēdējos gados ir daudz ekspluatēts arī Latvijā un īpašu uzplaukumu piedzīvoja Covid-19 pandēmijas laikā līdz ar sazvērestības teorijām par globālo korporāciju kundzību un piespiedu vakcināciju. Jā, nenoliedzami šo antirietumniecisko noskaņojumu pārsvarā ekspluatējuši margināli spēki, kuriem ne vienmēr ir izdevies pārkāpt pāri sociālo platformu rāmjiem. Bet, ja paraugāmies uz jaunievēlētās Saeimas sastāvu, dažiem izdevies iekļūt arī tajā, lielā mērā izmantojot tos pašus sociālos tīklus. Ne vienmēr antirietumnieciskais noskaņojums Latvijas politiskajā vidē iet roku rokā ar pretvalstiskiem mērķiem, dažkārt tas vienkārši bezatbildīgi ekspluatē populistiskus noskaņojumus vai iet roku rokā ar konservatīvām nostājām. Krievijas jaunā antirietumnieciskā kursa kontekstā ne vienam vien būtu laiks pavērtēt, vai šie sentimenti kara laikā pauž tās nostājas, kuras to paudēji patiesi vēlas nest tautā.