Pūci klibu dara caur sievas biedrību gājusī sponsoru nauda un tuvība ar Taureņu pirts nevaroni Edgaru Jaunupu, kā arī reklamēšanās par nodokļu maksātāju naudu. Viņķeli klupina pašas teju katrs publiski pateiktais vārds un tas fakts, ka pat pašas partijas vēlētāji viņai nav devuši autoritāti viņu vārdā realizēt kādas reformas, jo gluži vienkārši nav ievēlējuši Saeimā. Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) (gluži kā pirms viņa Satversmes aizsardzības birojs (SAB), brīnumainā kārtā piešķirot Pūcem pielaidi darbam ar valsts noslēpumu) izvēlējies valdības stabilitātes vārdā piekrist faktiski visam, ko dara dārgie koalīcijas partneri. Neizstrādātām un līdz galam neargumentētām reformām, savējo likšanai amatos, likuma pārkāpšanai, nepiešķirot finansējumu mediķu atalgojumam, kā to pielēmusi pati Saeima.
Viņķeles komunikācijā ir dažreiz vāji slēpta, bet bieži manifestējoša agresija un nicinājums pret nozares pabērniem un problēmām. Tas ir apbrīnojami, kādēļ ministrei, intervijā runājot par ķirurgu, kurš pēc divām nostrādātām diennaktīm dodas uz kādu lauku slimnīcu strādāt vēl trešo, tā patiesi kļūdams bīstams pacientiem, tā vietā, lai caur šo piemēru atzītu atalgojuma nepietiekamību un esošās mediķu atalgojuma sistēmas nepilnības, nez kādēļ jāizvēlas piebilst, ka ārsti šādi rīkojas "sev vien zināmu apsvērumu dēļ", un jānodēvē tādi nicinoši skanošajā vārdā "viesmākslinieki".
Var izvirzīt dažādas versijas, kādēļ politiķe izvēlas šādu agresīvu sarunāšanās veidu, bet viena no tuvākajām, atmetot rakstura iezīmes un dažādus citas subjektīvus aspektus, ir, ka tāds, viņasprāt, acīmredzami iemieso enerģiska, reformēt nākuša, labi izglītota un savās spējās un teikšanā pāri nozarei stāvoša liberāla politiķa tēlu. Tāds Andris Šķēle brunčos, kādu cenšas kopēt Viņķele. Bez uzbrūkoša stila un savas devas augstprātības, kurā reformējamajai nozarei tiek pa personiskam apvainojumam par neizbuktētām biksēm, sliktu angļu valodu vai papildu ienākumu meklēšanu aiz pārguruma robežas, latviešu politiķi reformatora stilu vienkārši nespēj iedomāties, tā nu tas ir iegājies.
Vai Kariņa valdības "reformatoriem" ir pamats nostāties virs savām nozarēm, nosaucot mediķu organizācijas par tādām, kas nav spējīgas identificēt nozares problēmas, bet tikai to, ka "ir par maz naudas", kā to kādā intervijā apgalvo Viņķele? Vai Pūcem ir autoritāte administratīvi teritoriālās reformas kritiķus iedalīt pie Mērnieku laiku pagastvečiem, kuri tālāk par savu vēderu neredz, bet neapmierinātos iedzīvotājus – pie stagnātiskiem zaļzemnieku vēlētājiem? Ne šiem ministriem ar apšaubāmo autoritāti.
Bez autoritātes reformas neīstenosies
Lai realizētu reformas, politiķa autoritātei ir jābūt lielākai par reformējamo un ar reformu iecerēm neapmierināto autoritāti. Citādi tālāk par sava politiskās atpazīstamības un tēla celšanu kārtējais reformu plāns neizdosies. Tieši tik vienkārši tas ir. Nelīdzēs ne vara, ne reklamēšanās, ne premjerministra atbalsts, ne vēlēšanu tālums. Autoritātes trūkst gan pašvaldību ministra amatā ieceltajam Jurim Pūcem (A/P), gan reformatores tēlu sev būvējošajai veselības ministrei Ilzei Viņķelei (A/P) – tāda bija galvenā atziņa, vērojot novadu un mediķu protestus pie Saeimas.
Top komentāri
Skatīt visus komentārusUzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
Pēc manām domām
Šitā dāmīte atkal murgo!
Vecsčekists