Draud vēl lielāki zaudējumi

Šogad mēneša minimālās algas līmenis kaimiņvalstī pacelts līdz 555 eiro salīdzinājumā ar 400 eiro iepriekš, savukārt no nākamā gada paredzēts pieaugums līdz 607 eiro. Latvijā minimālā darba samaksa pagaidām ir 430 eiro un nav ziņu par to, ka tā tuvākajā laikā varētu mainīties. Tāpēc uz kaut kādu ieguvumu strādājošais var pretendēt vienīgi saistībā nodokļu reformā paredzēto algu "neapliekamā minimuma" pieaugumu. Tiesa mūsu atpalicību no Lietuvas nedrīkst vērtēt pārāk dramatiski, jo ir jāņem vērā  atsevišķas nodokļu maksāšanas nianses. Sākot ar šo gadu, darbaspēka nodokļi Lietuvā faktiski pilnībā ir pārgājuši uz darbinieku pleciem. Saistībā ar to tika noteikts, ka no šā gada sākuma darba devējiem, aprēķinot darbinieka algu, ir jāpiemēro koeficients 1,289. Tādējādi faktiskais lietuviešu minimālās algas saņēmēju ieguvums nav tik liels, cik varētu šķist, taču vienlaikus ir pietiekams, lai Latvijas darba ņēmējs varētu raudzīties kaimiņvalsts virzienā. Algas kalkulators rāda, ka minimālā darba samaksa "uz rokas" Lietuvā šobrīd ir 388 eiro, bet pie šādiem pašiem nosacījumiem no nākamā gada - 418 eiro. Latvijas minimālās darba algas saņēmējs bez nodokļu atvieglojumiem pie 230 eiro neapliekamā minimuma pretendē vien uz 352 eiro. Turklāt vērts piebilst, ka Lietuvā līdz šim kopējais sociālo apdrošināšanas iemaksu apmērs bija ap 40% salīdzinot ar Latvijas 35%, turklāt ar lielāku darba devēja daļu kopējā iemaksu pozīcijā, kas arī nenāk par labu mūsu darba devēju konkurētspējai.

Tas nozīmē vien to, ka, ja gribam saglabāt mūsu valsts ekonomisko izaugsmi, nāksies domāt, kā panākt straujāku kopējā algu līmeņa celšanu. Daudzi darba devēji tam iebildīs, taču algu līmeņa celšana būs tā, kas veicinās efektivitāti un darba ražīgumu, jo saspringtajā darba tirgū izdzīvos efektīvākie. Tas attiecas arī uz publisko sektoru. Budžeta ietvaros, rodoties nepieciešamībai izvērtēt, kas ir nepieciešams un kas nav, ministrijas varbūt izstrādās mazāku normatīvo aktu skaitu, taču tie būs kvalitatīvāki un ar lielāku aktualitāti. Efektīvāk būs spiestas strādāt arī pašvaldības, ko tagad tiek mēģināts panākt ar to skaita mākslīgu samazināšanu. Šobrīd gan pašvaldību reforma vairāk izskatās pēc primitīvi maskēta mēģinājuma veikt varas un finanšu resursu pārdali par labu lielajiem spēlētājiem uz mazo rēķina, kas pēc būtības nerisina sasāpējušās ekonomiskās problēmas.