Haoss elektronisko mediju uzraudzībā

Vai tā tiek veikta pietiekami kvalitatīvi?**Atbilstoši likumam NEPLP jāseko līdzi Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio piešķirtā finansējuma izlietošanai, jāpieprasa atskaites. Turklāt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā ir izveidotas revīzijas komisijas, kurām ir pienākums reizi mēnesī kontrolēt, kā tiek izlietots attiecīgās kapitālsabiedrības budžets. Par to jāziņo NEPLP. Šajās revīzijas komisijās darbojas divi NEPLP locekļi, tajā skaitā priekšsēdētājs, klāt ir arī sekretariāta vadītājs un finansists. Mēs ļoti gribējām redzēt kaut vienu revīzijas komisijas ziņojumu, bet... tādu nav. NEPLP gan apgalvo, ka visi visu dara un par visu informē, bet mēs izskatījām NEPLP sēžu protokolus un arī tur neredzējām, ka kādā sēdē revīzijas komisijas būtu ziņojušas par konstatēto Latvijas Televīzijā vai Latvijas Radio un ka padome to būtu vismaz pieņēmusi zināšanai.Tas, ko mēs secinājām, to visu pārbaudot - ar šo plašsaziņas līdzekļiem piešķirtā finansējuma izlietojuma kontroli iet, teiksim tā, pašvaki. Ja runājam par Latvijas Radio, to mēs vispār nevarējām neko daudz pārbaudīt, jo NEPLP nespēja uzrādīt Latvijas Radio pārskatu par 2015. gadu līdz pat mūsu finanšu revīzijas beigām - to viņi izdarīja tikai 27. aprīlī.Neskatoties uz to, ka jau vairāk nekā gadu Latvijas Radio strādā jauna, paplašināta valde?

Izrādījās, NEPLP to pārskatu bija saņēmusi divas nedēļas iepriekš, bet mūs vēl nedēļu pirms informācijas saskaņošanas informēja, ka tā nav. Saskaņošanas sapulcē izcēlās neliela domapmaiņa NEPLP pārstāvju starpā - kā tad tā, mums taču tas dokuments ir. Tātad tur labā roka nezina, ko dara kreisā. Ir absolūts vadības trūkums šajā organizācijā.

Savukārt, kas attiecas uz šo dotāciju Latvijas Televīzijai, atklājās, ka, lai arī Latvijas Televīzija 2015. gadā sabiedrisko pasūtījumu izpildījusi par 421 stundu mazāk, nekā paredzēts, NEPLP naudu viņiem samaksāja, respektīvi, pārmaksājot vairāk nekā 866 tūkstošus eiro. Ir arī interesanta pozīcija Latvijas Televīzijas 2015. gada sabiedriskā pasūtījuma tāmē ar nosaukumu "citi izdevumi", kur bija paredzēts finansējums vairāk nekā viena miljona apmērā...Kādiem mērķiem?

Interesants jautājums arī mums. Jo pēc atskaites, ko Latvijas Televīzija iesniedza, absolūti nebija saprotams, kam tad šī nauda ir iztērēta.

Televīzija pērno gadu esot noslēgusi ar 1,1 miljonu lielu budžeta deficītu, kaut pamatā tiek finansēta no budžeta. Kā tā var būt?

Budžetu veido gan reklāmas ieņēmumi, gan valsts līdzfinansējums. 2015. gada laikā Latvijas Televīzija iztērējusi visus savus uzkrājumus - iepriekš bija izveidojies budžeta pārpalikums.

Vai esat veikuši pārbaudes arī tieši Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio?

Par atsevišķu revīziju Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio mēs esam domājuši, tas ir viens no jautājumiem, par ko lemsim.

NEPLP savukārt otrdien norādīja, ka VK revīzijas ziņojumā iekļauta neprecīzi interpretēta informācija.