Jāņa Bordāna nenovērtētā atklātība

Skaidrs, ka Jaunajai Vienotībai atkal ir paveicies ar visflegmatiskākā un visinteliģentākā premjera tūlīt aiz Valda Dombrovska izvēli savās rindās. Krišjāni Kariņu izprovocēt uz valdības krīzi spētu tikai ar strīdu par to, kurš pirmais izies pa valdības durvīm – tik ļoti viņam piestāv frāze "tikai pēc jums!". Jūlija beigās intervijā žurnālam Ir Bordāns, vēršoties pret Kariņu un nokaujot jebkādu politiskajā saziņā un publiskajā komunikācijā iepriekš pieņemtu diplomātiju, paziņoja: "Mēs jau varam ierosināt premjeru nomainīt. Un pamēģini uztaisīt bez mums valdību!" 

Pirms nedēļas raidījumā De facto Bordāns pateica ko fenomenālu, kas neizpelnījās nekādu rezonansi, – principā JKP līderis sašķiroja savas partijas prioritātes ideoloģiskajās (ģenerālprokurora nomaiņa, Latvijas Universitātes rektora nomaiņa, Valsts drošības dienesta izdzenāšana un kas tik vēl ne) iepretim sekundārajām jeb tām, kas solītas JKP vēlētājiem un var tikt ietirgotas pret ideoloģisko prioritāšu izpildi. Sekundārās prioritātes saistītas ar pieprasījumiem valsts budžetā (piemēram, slavenais 3 x 500 jeb pensiju, minimālās algas, neapliekamā minimuma celšana līdz 500 eiro). "Ja JKP netiktu likti šķēršļi ne prokuratūras reformēšanā, nedz Valsts drošības dienesta jautājuma, teiksim, pārskatīšanā, kvalitātes uzlabošanā, nedz šobrīd ar Latvijas Universitāti saistītos jautājumos – kādi tur lēmumi tiek pieņemti –, tad droši vien mums arī būtu vienkāršāk daudz, mēs atvērtāk un tā kā pozitīvāk varētu iesaistīties arī budžeta jautājumu risināšanā," ar sirsnīgu smaidu atklāja Bordāns. 

Kas attiecas uz kaut kādām Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) galvās esošām fantāzijām par to, kā JKP visus nokaitinās vai pati sevi novedīs līdz opozīcijai, paverot zaļzemniekiem ceļu uz zaudētajiem amatiem un ministriju budžetu gaņģiem, tās vairāk izskatās kā utopiskas vēl nesenās premjera partijas iedomas. Vismaz ZZS neko nav spējusi vai vēlējusies darīt, lai zaudējumu vēlēšanās izvērtētu, kaut vai patīrot rindas.

Lai cik ironiski neizklausītos, vienīgi Jaunā Vienotība ir sniegusi palīdzīgu roku zaļzemniekiem, pieņemdama savās rindās vienu no "labo darbu čempionu" trijotnes – veselības ministri Andu Čakšu, kura atmiņā palikusi ar neveiksmīgo veselības aprūpes finansēšanas reformu un neatbildētiem jautājumiem par aizdomīgiem iepirkumiem. Dzirdētas runas, ka pat ekspremjeram Mārim Kučinskim un bijušajai finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai par slēptiem nodomiem doties biezākas šķēles meklējumos uz kādu valdības partiju zaļzemnieki esot sadūšojušies atklāti pajautāt tikai pēc tam, kad par šādu iespēju komentārā uzrakstīja Diena. Tādēļ ironizēt jau var, bet Jaunajai Vienotībai vismaz ir dūša, kuras nav ZZS, – palīdzēt zaļzemniekiem pašattīrīties.