Jaunu problēmu vēstneši?

Šajā ziņā pozitīvas pārmaiņas nevēstī arī nesen iznākušie dati par rūpniecības produkcijas izlaidi šā gada jūlijā. Gada septītā mēneša dati izaugsmes tempu ziņā norāda uz vēl sliktāku situāciju nekā iepriekšējos mēnešos. Proti, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūliju apstrādes rūpniecības izaugsmes temps kāpis vien par 1,2%, kas šajā ziņā ir sliktākais rādītājs kopš 2016. gada aprīļa, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pirms diviem, divarpus gadiem pasaules ekonomika vēl turpināja atgūties no iepriekšējās finanšu krīzes sekām, cīnoties ar deflāciju. Tomēr pēc tam situācija krasi uzlabojās un pēdējais jau vairāk nekā pusotrs gads ir pagājis visai straujas augšupejas zīmē, līdz ar to pieticīgi dati uz esošā globālā fona kļūst pavisam nepatīkami.

Uz to, ka situācija nav laba, norāda arī ekonomisti. "Apstrādes rūpniecība šogad aug divas reizes lēnāk nekā pērn. Tikmēr algas apstrādes rūpniecībā kāpušas par 10%, bet investīcijas pirmajā pusgadā kritušās par 8%. Šis nav ilgtspējīgs kokteilis," situāciju vērtē bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Pie minētā eksperta izteikuma ir vērts norādīt uz atziņām par to, ka Latvijas un arī pasaules ekonomika šobrīd atrodas savas izaugsmes fāzes otrajā pusē. Tas nozīmē, ka ir visai grūti cerēt uz to, ka globālais pieprasījums strauji pieaugs. Drīzāk gan jārēķinās, ka tirgus piesātinājums augs un līdz ar to konkurence pašu ražotāju starpā.

Tā kā paisumam seko bēgums un šajā ziņā izņēmums nav arī ekonomisko procesu virzība, tad arī ražotāji attiecībā uz lielām jaunām investīcijām, visticamāk, būs piesardzīgi. Diezin vai kāds apzināti vēlēsies bankā ņemt kredītu, ja ir liela ticamība tam, ka aiz stūra jau zogas krīze. Līdz ar to uz vispārēju ražošanas jaudu kāpumu cerēt nevaram, tā vietā ražotājiem drīzāk jārēķinās ar algu paaugstināšanu darbiniekiem, lai tie neaiziet strādāt kaut kur citur. Valdot šādam fonam, rezultāts diezin vai būs pārāk labs, jo faktiski signalizē par augošiem izdevumiem, bet būtiska ienākumu palielināšana var izrādīties visai problemātiska, kas nozīmē iekšējo resursu "noēšanu". To, kāda būs situācijas attīstība gan pašiem ražotājiem, gan ekonomikai kopumā, lielā mērā noteiks globālās finanšu tirgus norises. Tās ietekmē gan izejvielu cenas, līdz ar to ražošanas procesu pašizmaksu, gan arī kopējo investīciju mikroklimatu un finanšu resursu pieejamību, kas gala rezultātā iespaido saražotās produkcijas pieprasījumu.