Kā interesēs viņi cīnās?

To ik reizi apliecina arī iesaistīto pušu retorika, ka priekšteča laikā viss, ko viņš virzījis, bijis slikti, un, lai to uzsvērtu, spilgtāk demonstrētu, ka pēctecis ir labāks, ļoti daudzi akcenti tiek likti pilnīgi pretēji, tā teikt, kuģis stūrēts pilnīgi citā virzienā. Ja līknē to varētu attēlot, pat viena sasaukuma laikā pašvaldības darbs vairāk izskatās nevis pēc mērķtiecīgas virzības uz vēlētājiem būtiska rezultāta sasniegšanu, bet gan kā dzērāja streipuļošana no vienas ceļa malas līdz otrai, ik pa laikam pasperot kādu soli arī atpakaļ – stabilitātei.

Šajā gadījumā pat nav nozīmes runāt par kaut kādiem konkrētiem piemēriem – tad būtu jāsāk vērtēt, kas ir labi un kas slikti, bet tas savukārt nes līdzi risku, ka viedokļa paudējs var tikt ieskaitīts kāda no grupējumiem, kas cīnās par varu, atbalstītājos. Tas būtu lieki. Kā parasti, šādās situācijās labāk visu vērot no malas, distancēti. Vēl jo vairāk, ja gan jau ir pietiekami daudz to konkrēto piemēru, kad, varai mainoties, iepriekš lemtais tiek mainīts uz pretējo, un ne tikai Daugavpilī, bet arī līdzīgās situācijās citur Latvijā.

Spilgtākās pazīmes tādos gadījumos – tiek mainītas "sliktās" amatpersonas pret "labajām" visvisādu struktūru vadībā, bieži vien pat nevērtējot to darba kvalitāti, kvalifikāciju pēc būtības.

Tas arī pārsvarā gadījumu liecina par to, ka ne tikai līdzšinējai, bet arī jaunajai varai ir savas politiskās un arī saimnieciskās intereses, kādēļ tā kāds rāvies pie stūres rata, un ka ir pamats kritiski vērtēt ne tikai vecos, bet arī jaunos vai no jauna pie varas tikušos.

Vai kāds, kurš, smagi strādājot, beidzot panācis konkurenta gāšanu no amata, lai pats iesēstos viņa krēslā, kaut reizi ir teicis, ka gatavs turpināt labi iesākto? Nē. Jo tas būtu tiešs apliecinājums, ka priekštecis nemaz tik slikts nebija un ka gāzts faktiski kādu citu varaskāres, ne tik daudz savu kļūdu dēļ. 

Labi, daugavpilieši šoreiz varbūt iebildīs, sakot, ka Elksniņš bijis pārāk autoritārs, bet... vai viņš pirmo reizi bija amatā iecelts un no tā gāzts, vai viņa raksturs tik nezināms? Proti, šādos gadījumos arī raksturīgi, ka argumenti tiek piemeklēti pēc vajadzības, kaut ko vienu noklusējot, kaut ko citu izceļot vai īpaši akcentējot. Vēlētāju interesēs? Diez vai. Drīzāk jau savās politiski no jauna ietirgotajās interesēs, lai kaut ko vairāk noteiktu, esot pie varas.