Nosaukti daži aizdomās turētie Maxima lietā. Tie paši skrūvīšu komplekta uzvārdi, kas medijos izskanēja jau pirms gada.
Vai cilvēku var atzīt par vainīgu un notiesāt bez pierādījumiem tikai tāpēc, ka kāds uzskata par vainīgu? Vainai jābūt pierādītai ārpus saprātīgām šaubām. Ir viegli pateikt, ka tur viss skaidrs, bet mums tas viss jāpierāda ar dokumentiem, faktiem.
Par to, ka jāpierāda, nav šaubu. Jautājums ir par termiņu.
Tas viss notiek ļoti saprātīgā termiņā. Visa tā, atvainojiet, gruvešu kaudze pirms ekspertīzes sākšanas bija jānoformē. Ir milzīgs daudzums pierādījumu. Lai veiktu ekspertīzi, bija nepieciešams saņemt finansējumu, apzināt speciālistus, noslēgt ar viņiem līgumus. Tas viss prasa laiku. Neviens izmeklētājs, neviens prokurors nav būvniecības eksperts, viņš nevar izvērtēt projekta atbilstību celtniecības normām un normatīviem. Profesionāļi vērtēja un teica mums priekšā: ziniet, bet vajadzētu papētīt vēl to virzienu, vajadzētu piestrādāt vēl tur, šeit var iegūt labus pierādījumus. Ekspertīze tika norīkota 2014. gada februārī un pabeigta decembrī. Es domāju, ka šie pētījumi bija tā laika vērti.
Policija paveikusi lielu darbu. Ir tikai pirmās aizturētās personas. To, kas vēl sekos, zina ļoti ierobežots cilvēku loks. Bet jau pilni masu mediji: liela vilšanās, tikai divas skrūvītes! Atvainojiet, kāpēc jāsaceļ šī histērija?
Skaidrs, ka ir fiksējami konkrēti cilvēki, kuri veic konkrētu darbus un kuru vainas dēļ notikusi traģēdija. Bet kāpēc tad vienos gadījumos redzam vēršanos pret konkrētiem cilvēkiem, citos - uzņēmumiem, kuros tie strādā? Bez Maxima traģēdijas atcerēsimies ugunsgrēku Rīgas pilī, kur vainīgi daži cilvēki, bet ģenerāluzņēmējam tika bloķēti konti, turpretī pavisam nesenajā gadījumā, kad pārkāpumu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā dēļ notika kratīšana pat deputāta dzīvoklī, kompānijas darbs netika traucēts.
Sāksim ar to, ka ikviens gadījums ir individuāls. Izmeklēšanas mērķis nav likvidēt kādu uzņēmumu. Ņemot vērā, ka juridiskās personas atbildības limits ar 2015. gadu ir noteikts līdz maksimāli 36 miljoniem eiro, mums ir jānodrošina tiesai iespēja, lai gadījumā, ja tiks piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi, būtu no kā šos līdzekļus ņemt. Jo pretējā gadījumā - neuzliekot arestu īpašumiem, naudas kontiem - varam piedzīvot to, ka uz tiesas brīdi uzņēmums būs maksātnespējīgs - nauda būs kaut kādā veidā pārskaitīta citur, īpašumi iztirgoti, apgrūtināti vai tamlīdzīgi. Bet vēlreiz atkārtošu - ja tā ir legālā uzņēmējdarbība, nekad netiek virzīts mērķis to iznīcināt.
Arī Rīgas pils gadījumā, kad būvniekam bloķēja kontus, pat neskatoties uz to, ka viņi bija gatavi uzņemties zaudējumus?
Strīds ir par vainu. Valsts apsūdzība uzskata, ka vainīgas ir trīs konkrētas fiziskās personas, kas veikušas noteiktas darbības. Juridiskā persona pēc Civillikuma un Darba likuma ir atbildīga par savu darbinieku rīcību, lai arī kāda tā būtu. Bet tas nenozīmē, ka valstij būtu interese pārtraukt šo uzņēmumu darbību. Tie ir lielie nodokļu maksātāji, tie, kas pilda valsts budžetu. Kāpēc lai tos iznīcinātu? Tiklīdz viņi speciāli izveidotā kontā ieskaitīja līdzekļus pils remontdarbu veikšanai, tā daļa kontu tika atbloķēta. Prokurors atstāja arestu tikai tādā naudas līdzekļu apmērā, kādā viņš uzskata, ka tiesā prasīs piemērot sodu. Jā, tas traucē uzņēmējdarbībai, bet tas nav pašmērķis - tas ir nodrošinājums. Kā citādi cietušajiem atlīdzinātu kaitējumu?
Nauda, kas ir uzņēmumu kontos, var arī tiem nepiederēt - tas var būt kredīts apgrozāmajiem līdzekļiem vai no klienta saņemts avanss kādu darbu veikšanai vai preču piegādei. Ja tam uzliek arestu, cieš kāda trešā persona, kas var vērsties ar prasību, un tad gan uzņēmuma darbība var būt apdraudēta. Prokurors to vērtē, ar to rēķinās?
Tur nu neko nevar darīt - izmeklētājs nevar šķirot, kādiem mērķiem kontos esošā nauda paredzēta. Likums to neparedz.
Atgriežoties pie Maxima - teicāt, ka viss izdarīts ļoti precīzi, esat apmierināts ar izmeklēšanas gaitu. Priekšā vēl tiesa. Nebūs kārtējais "ilgais ceļš kāpās"?
Kā ies tiesā, to nevar prognozēt. Ir legālās procesa novilcināšanas iespējas, kuras neviens nevar aizliegt.
Piemēram?
Nevienam nevar aizliegt slimot, pieprasīt papildu pierādījumu iesniegšanu, pieteikt tiesai dažādus lūgumus. Viss atkarīgs no apsūdzēto personu un juridisko personu, pret kurām tiek lūgts vērst piespiedu ietekmēšanas līdzekļus, ieinteresētības izskatīt lietu ātri vai ilgi. Konkrēti, ja mēs atgriežamies pie Rīgas pils ugunsgrēka lietas, tieši juridiskās personas ir tās, kuras ir ieinteresētas ātrākā lietas izskatīšanā, lai vai nu tās atzīst par vainīgām un tās nomaksā soda naudu un turpina savu darbu, vai arī no tām tiek noņemtas visas apsūdzības. Tātad šajā gadījumā juridiskajai personai nav nekāda ieguvuma no ilga procesa.
Ja mēs runājam vispārīgi, distancējoties no pieminētajiem gadījumiem, lietu novilcināšanā visvairāk ir ieinteresētas fiziskās personas, kuras apzinās reālas notiesāšanas iespējas. Tad ir interese vilkt laiku, jo Krimināllikuma 49' pants noteic: ja ir pārkāpti saprātīgi lietas izskatīšanas termiņi, jāmīkstina sods.
Visu lielo interviju ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru lasiet pirmdienas, 19.janvāra, avīzē Diena!