Par to, ka reitings, kurā līderis Jaunā Vienotība (JV) ieguvis 8,9%, bet nākamās četras partijas grozās ap 7% atzīmi (Progresīvie – 7,7%, Nacionālā apvienība – 7,5%, Latvija pirmajā vietā – 7,1%, ZZS – 6,7%), politiskajiem spēlētājiem nav nekāds pagrieziena punkts, liecina gan reitingu tendence un nepastāvīgums vairāku mēnešu griezumā, gan partiju pārstāvju un līdzjutēju reakcija uz tiem.
Spriežot pēc reakcijas, janvāra reitingi, kurus pēc sabiedriskās televīzijas pasūtījuma izmērījusi socioloģiskā firma SKDS, politiķiem ir labi un pamatoti tiktāl, cik attiecas uz viņiem pašiem, un apšaubāmi, kad runa ir par konkurentu vērtējumu. Šāda attieksme vien šo reitingu zīmēto politisko realitāti ļauj saukt par relatīvu.
Tas, kas daudziem šķiet neizskaidrojams un apšaubāms, ir JV līderība, pat pakāpjoties par 0,6 procentpunktiem, salīdzinot ar decembri, lai gan ekspremjera Krišjāņa Kariņa lidojumu skandāls nav aizmirsts. No šāda aspekta raugoties, daudz apbrīnojamāka šķiet Progresīvo pakāpšanās uz otro vietu (pagrūžot uz leju NA un ZZS), par spīti sabiedrības intereses nesalīdzināmi tiešāk skarošajai jezgai ap jaunajiem un jau plīstošajiem vilcieniem, kur satiksmes ministra Kaspara Briškena izvēlētā komunikācijas taktika nav nosaucama par veiksmīgu.
Acīmredzot tāpat kā sabiedrība ne līdz galam piekrīt (kāds varētu teikt – izprot vai ir ticami pārliecināta), ka Kariņa lidojumi bijusi bezjēdzīga izšķērdība, tāpat Briškena automātiska atbildība par viņa priekšteču iepirktiem vilcieniem izrādījusies grūtāk pamatojama, nekā Progresīvo kritizētājiem varbūt licies.
Visintriģējošākais šķiet ZZS kritiens no otrās uz piekto vietu, valdības koalīcijas trijotnē izceļoties kā galvenajam peramajam zēnam par valdības dienaskārtībā esošajiem reģionu (un tātad ZZS pamatvēlētāja) dzīvi tieši skarošiem jautājumiem – par lauku skolu tīkla optimizāciju, iespējamo un nu it kā nobremzēto pasta nodaļu slēgšanu un, visbeidzot, lauksaimnieku protestiem. Uz to var skatīties no diviem aspektiem: vai ZZS centīsies bloķēt savu vēlētāju noskaņojumu ietekmējošus lēmumus un kā viena partnera neapmierinātība (reitingi, lai cik relatīvi būtu, spēj ļoti sanervozēt politiķus) ietekmēs attiecības koalīcijā.