Saeimas izskatīšanai ir iesniegti grozījumi likumā Par politiskajām partijām, kas ļautu ar visu likuma bardzību, tajā skaitā slēdzot, vērsties pret partijām, kas jebkādā veidā atbalsta, propagandē vai attaisno noziegumu pret mieru, kara noziegumus un genocīdu vai arī darbības, kas vērstas uz demokrātisku valstu teritoriālās integritātes, suverenitātes, neatkarības vai konstitucionālās iekārtas graušanu. Citiem vārdiem – kas turpina attaisnot Krievijas rīcību Ukrainā vai arī apšaubīt, piemēram, Latvijas konstitucionālo iekārtu vai suverenitāti.
Šobrīd vienīgais vērā ņemamais politiskais spēks Latvijā, kas turpina izrādīt vairāk vai mazāk atklātu atbalstu Krievijai vai apšaubīt Latvijas suverenitāti vai konstitucionālo iekārtu, ir Latvijas Krievu savienība (LKS). Tā izpelnījusies pat publiskus brīdinājumus (sākumā šādas problēmas tiek mēģināts nokārtot diskrēti) no Valsts drošības dienesta par aktivitātēm, "kas vērstas uz Krievijas īstenotās ārpolitikas un starptautisko tiesību normu pārkāpumu attaisnošanu, kā arī propagandas vēstījumu izplatīšanu".
Diemžēl izskatās, ka LKS par savām aktivitātēm jau ir saņēmusi bonusus no prokremliski noskaņotās sabiedrības daļas – SKDS marta aptaujā tās reitings pret februāri bija pieaudzis no 2,4% līdz 3,2%. Saskaņai, kas Latvijas krievu auditorijas vidū līdz šim neapšaubāmi bija izvēle numur viens, par savu nosodījumu Krievijas agresijai nācās samaksāt ar reitinga kritumu no 10,1% uz 6,7%. Nav lielu šaubu, ka vēlētāju pārejas process no Saskaņas uz LKS turpināsies, ap pēdējo konsolidējoties rūdītajiem Krievijas aizstāvjiem un Latvijas valsts un tās vērtību noliedzējiem (ja vien šajā nometnē nesāksies šķelšanās).
Jāuzdod jautājums – vai Latvijas valsts un sabiedrības interesēs kara apstākļos ir uzturēt tai nedraudzīgu politisko spēku pārprastas demokrātijas vārdā? Mēs, protams, no LKS puses varam sagaidīt retorikas pieklusumu, "aicinājumus uz izlīgumu" un tamlīdzīgas blēņas, bet no dažu Latvijas liberāļu puses vaimanas par to, ka "ar visiem taču jārunā"! Protams, jārunā, bet vai ar tiem, kuru vēl pērnā gada nogalē apstiprinātajā programmā atrodam aicinājumu uz "Latvijas atteikšanos no dalības militāros blokos", Satversmes revīziju "ar mērķi atteikties no tajā iekļautās valsts iedzīvotāju diskriminācijas pēc dzimtās valodas un kultūras pazīmēm" vai pat vēlmi "ilgtermiņa perspektīvā veidot vienotu politiski ekonomisko telpu no Lisabonas līdz Vladivostokai bez pierobežu un muitas barjerām"!? Vai tas nav tas pats, ko Putins veido Ukrainā?!
Likumdošana paredz smagnēju un sarežģītu procesu, kā piespiedu kārtā likvidēt partiju. Vienkāršāk ir, ja tā nemaksā nodokļus (VID kompetence) vai pārkāpj partiju finansējuma vai valsts budžeta līdzekļu izlietošanas nosacījumus (KNAB kompetence). Taču par to, ka partija pārkāpj Satversmi, iestājas pret tās vērtībām, aizstāv agresoru, to likvidēt ir ļoti sarežģīti (Uzņēmumu reģistra/Tieslietu ministrijas kompetence). Ja atbildīgais ministrs nerosina likuma grozījumus, bet Ukrainā taisa selfijus, labi, ka to dara Saeimas deputāti.