Visticamāk, galvenais iemesls, kāpēc Ašeradenam netiek ļauts pamest savu krēslu, kā iecerēts, un nodoties Vienotības Saeimas frakcijas vadīšanai, cenšoties konsolidēt jūkošo partiju, ir premjera attaisnojamā vēlme nepieļaut atbildības pārrāvumu par Ekonomikas ministriju brīdī, kad skandāls ap iespējamo krāpšanos ar "zaļās enerģijas" obligāto iepirkumu (OIK) ir ieguvis kriminālu nokrāsu (pušu vēršanās policijā, kriminālprocess, amatpersonu atstādināšanas, sabiedrības sašutums utt.).
Protams, šādā veidā Kučinska pārstāvētā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) var pavilkt garumā koalīcijas partnera iekšējās mocības, kas tik slikti izskatās uz āru un vēl vairāk grauj Vienotības izredzes sagrupēties līdz nākamajām vēlēšanām. Bet ne jau tikai politikas vērotāji saprot, ka nav ZZS ērtāka koalīcijas partnera par Vienotību, bet tās vēlētāju nišas pārdale zaļzemniekiem var nest tikai nepatikšanas.
To, protams, vajag prast. Ašeradena solim vajadzēja vismaz izskatīties pēc pārdomāta politiska gājiena, pēc cienījama mēģinājuma partijai atgūt otro elpu. Bet Vienotības grupējumi, vispirms neformāli testējot vienus kandidātus, pēc tam, nespējot vienoties par vienu no trim "oficiālajiem", šo visu pārvērta par kārtējo apliecinājumu, ka tādas Vienotības, iespējams, nemaz vairs nav, ir tikai interešu grupas un indivīdi, kas vai nu jau pieslējušies citam projektam, vai nogaida ar sev izdevīgāko taktiku. Bet nu labi, Vienotības problēmas ir vispārzināmas.
Daudz svarīgāk un interesantāk ir tas, kuram Vienotības grupējumam neformāli piekritīgs kandidāts ekonomikas ministra amatā galu galā tiks apstiprināts. Politikas kuluāros diezgan atklāti piesauktie ekonomikas ministra amatam sākotnēji testētie kandidāti eksbaņķieris, finanšu konsultants Valdis Siksnis un bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kaut neformāli, tomēr diezgan nešaubīgi pieskaitāmi tam Vienotības galam, kas tuvs partijas Latvijas attīstībai (LA) grupējumam. Matīss, starp citu, nupat arī pameta Vienotību, paužot atbalstu spēku konsolidācijai ar LA.
Siksnis, kurš jau kādu laiku ir Vienotības biedrs un tika vienubrīd gatavots varas pārņemšanai partijā, savulaik kopā ar latviešu uzņēmēju trijotni centās būt partneris amerikāņu investoram, kas nopirka banku Citadele. Valdība slepenā sēdē deva zaļo gaismu sarunu turpināšanai ar investoru tikai ar nosacījumu, ja tas pirkšanas procesu turpinās bez trim latviešu bāleliņiem. Viens no viņiem – Māris Martinsons – tiek piesaukts 43 miljonu eiro vērtās koģenerācijas stacijas sakarā, kas ir OIK skandāla centrā. Var tikai iedomāties nepatikšanu līmeni, kādā atrastos premjers, ja būtu devis zaļo gaismu šādai kandidatūrai.
zvirbulēns
FKK
VISĪSTĀKIE būtu sarkanā barona