Spilgts piemērs teiktajam ir vairākus gadus ilgusī epopeja ar lielo uzņēmumu padomju likvidēšanu un nu atkal atjaunošanu. Atcerēsimies, ka padomju likvidēšana savulaik bija viens no Vienotības (pirms tam Jaunā laika) lielajiem instrumentiem cīņā pret politiskajiem konkurentiem. Pamatojums – iepriekš pie varas esošie padomes izmantojuši kā "barotnes" sev pietuvinātajiem, līdz ar to tās iznīdējamas kā parazītstruktūras. Laiki mainījās, konkurenti bija neitralizēti, Vienotība bija saņēmusi visus varas grožus savās rokās un tad, it kā iepriekš nekas nebūtu bijis, sāka aģitēt par radikāli pretējo – padomju atjaunošanu, jo tāds, lūk, esot OECD nosacījums, lai mūs uzņemtu šajā elitārajā klubiņā. Protams, bija dzirdamas arī atrunas par to, ka padomes nu jākomplektē "pa jaunam", tajās virzāmi tikai labākie no labākajiem un pats galvenais – atšķirībā no tā, kā bijis "nepareizajos" laikos, nu padomēs apstiprinātajiem sava aldziņa būs smagā darbā jānopelna, rūpīgi pārraugot visu, kas notiek attiecīgajā uzņēmumā. Tiktāl lieliski! Bet ko redzam dzīvē?
Nupat Vienotības pārstāvju vadītā Ekonomikas ministrija pelnošākā valsts uzņēmuma Latvenergo padomē apstiprinājusi cilvēkus, starp kuriem labi ja divi (padomes priekšsēdētāju Ozoliņu, kurš apņēmies darbam Latvenergo veltīt dienu nedēļā, ieskaitot) ir vērtējami kā vēl puslīdz strādātāji. Pārējie, piedodiet, bet visdrīzāk ministram un ministra partijai vien "savējie", kam šis ir kārtējais siltais papildu amatiņš maciņa papildināšanai ar "nieka" pāris tūkstošiem mēnesī. Spriežot pēc rezultāta, iepriekš rīkotais konkurss uz augstajiem amatiem ir bijusi tikai butaforija.
Kas liek būt tik skarbam izteicienos? Pirmkārt, starp padomē ievēlētajiem ir cilvēki, kuri jau tagad strādā tik augstos un atbildīgos amatos, ka diez vai spēj atlicināt tik daudz brīva laika, lai pilnvērtīgi iedziļinātos milzīgajā jautājumu spektrā, kas saistīts ar Latvenergo darbu. Piemēram, Rubesa no Rail Baltic un Sedlackis no airBaltic.
Ja viņiem tomēr ir brīvs laiks arī darbam Latvenergo padomē, tad vai nu jaunais amats ir vien tukša formalitāte, vai arī pamatdarbs netiek veikts ar pilnu atdevi.
Otrkārt, starp padomes locekļiem ir arī "profesionāli" šādu amatu ieņēmēji ar deleģējumu tieši no Vienotības.
Ar ko tad šī padome atšķiras no tām, ko savulaik Vienotība likvidēja? Ar to, ka nu paši pie teikšanas un var likt naudīgajos amatos, ko grib?