Līdzīgi kā toreiz darbiniekus atrast kļūst grūtāk, algas strauji jākāpina, tas savukārt daudziem rada drošāku sajūtu par rītdienu un vēlmi atļauties izdarīt lielākus pirkumus. Ekonomika dzīvo no viena burbuļa līdz otram, turklāt pēdējie dati liecina, ka izaugsmes tempi pārsnieguši to līmeni, kāds vidēji tika fiksēts jau minētajos pagājušās desmitgades labajos gados. Vienīgais periods, kad būvniekiem bija izdevies gandrīz līdzvērtīgs sniegums, bija 2002. gada ceturtajā ceturksnī, kad pieauguma temps gada izteiksmē bija 34,7% – tieši par vienu procentpunktu mazāk nekā patlaban.
Jauna rekorda sasniegšana un runas par aktīvāku Eiropas naudas ieplūšanu ekonomikā var radīt viedokli, ka fondi pārkarsēs tautsaimniecību un tad, kad tie beigsies, labākajā gadījumā mūs sagaida stagnācijas dūksnājs.
Tomēr ir vesels kopums ekonomisko datu, kas par šādu scenāriju liek šaubīties. Daudz izsaka jau pats ekonomiskās izaugsmes ātrums. Pagājušās desmitgades otrajā pusē Latvijas iekšzemes kopprodukts izaugsmes ziņā īslaicīgi apsteidza pat Ķīnu un izaugsmes tempi gada izteiksmē pārsniedza pat 10%. Patlaban tautsaimniecība ir aptuveni divas reizes lēnāka nekā treknajos gados, taču izaugsmes temps ir vienlaikus gan pietiekami straujš, gan sabalansēts. Vienlaikus jāņem vērā, ka būvniecība ne tuvu nav vadošā tautsaimniecības nozare pēc apjomiem. Izaugsmes temps tai ir straujākais, tomēr pēc pievienotās vērtības iekšzemes kopproduktā tās daļa pagājušā gada pēdējā ceturksnī sasniedza 6,9% un pēc straujā pieauguma tā diezin vai pārsniegs 10%, jo arī citas nozares turpina pieaugumu, lai gan tas, protams, ir ievērojami lēnāks. Taču, piemēram, rūpniecības aptuveni 7% vērtais pieaugums gada izteiksmē ir pietiekams, lai mūsu tautsaimniecībā nestu zināmu sabalansētību. Tas pats attiecas arī uz nemitīgi pieaugošo eksportu pakalpojumu jomā, tostarp arī jau minētajā būvniecībā.
To, ka mūsu valsti kopumā negaida tik fundamentālas blaknes kā noslēdzoties pagājušās desmitgades labajiem gadiem, vedina domāt arī mājsaimniecību finansiālā situācija, izvērtējot aizdevumus un uzkrājumus. Ja runājam par pēdējiem gadiem, tad uzkrājumi ir auguši, kamēr banku privātpersonām izsniegto aizdevumu portfelis ir turpinājis dilt. Tas turpina notikt arī patlaban, neraugoties uz no jauna izsniegto aizdevuma apjomu pieaugumu. Neskatoties uz visai pamanāmo ekonomisko izaugsmi, banku mājsaimniecībām kopumā izsniegto aizdevumu apjoms pēdējā gada laikā ir sarucis apmēram par 1% – līdz nepilniem 5,16 miljardiem eiro. Līdz ar to pilnīgi viennozīmīgi varam teikt, ka atšķirībā no treknajiem gadiem šobrīd tērējam tik, cik varam atļauties saskaņā ar nopelnīto, un diezin vai mūsu tautsaimniecībā piedzīvosim kādu pašu izraisītu krīzi. Grūtāki laiki, protams, pienāks, taču tie, visticamāk, būs saistīti ar norisēm pasaules finanšu tirgos, kas neapšaubāmi atbalsosies arī Latvijā, tomēr atkritienam nevajadzētu būt tik smagam, kā piedzīvojām iepriekš.
Pipars
trusis nejaukais
:)