Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vāca parakstus pret šo iniciatīvu. Deputāti, tostarp vēlākais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Cilinskis un viņa pēctecis šajā amatā Naudiņš, Saeimas sēdē izpaudās ar kaislīgām runām par nepieciešamību likumu pieņemt citā redakcijā. Nodokļu paaugstināšanu Naudiņš pat raksturoja kā izdevīgu tikai un vienīgi organizētajai noziedzībai, jo atgrūž uzņēmējus atpakaļ pelēkajā ekonomikā. Toreizējais Reformu partijas deputāts Ozoliņš, kurš tagad ir Vienotībā, rosinājumu celt nodokļa likmi salīdzināja ar cirpēju pulcēšanos pie jauki sazēluša mauriņa. Pēc tam kad likuma grozījumi tomēr tika pieņemti, vairāki pašreizējās koalīcijas politiķi nāca klajā ar solījumiem panākt šī jautājuma pārskatīšanu. NA, ZZS un SC frakciju deputāti iesniedza pat attiecīgu likumprojektu, ko Saeima ar 70 deputātu balsīm atbalstīja pirmajā lasījumā, nodeva izskatīšanai jau pieminētā Ozoliņa vadītajai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un... aizmirsa.
Vai jautājums vairs nav aktuāls? Tā gluži nevarētu teikt. Eksperti ik pa brīdim akcentē, ka mikrouzņēmuma nodokļa ieviešanai ir bijusi būtiska loma gan nodarbinātības veicināšanā, gan ēnu ekonomikas mazināšanā. Nodokļa celšana, lai arī pakāpeniska un sākotnēji nelielos apmēros, tomēr tiek uztverta kā legālo uzņēmējdarbību negatīvi ietekmējošs faktors. Tas ir valsts raidīts signāls potenciālajiem uzņēmējiem, ka «spēles nosacījumi» vistuvākajā laikā pasliktināsies, tad nu lemiet paši, vai vērts...
Bet nodokļu celšanas aizstāvjiem ir cita loģika. Jā, ēnu ekonomika pašlaik pieaug, par to it kā satraucas, bet primārā vēlme ir piepildīt budžetu. Un ko gan labāk var «noslaukt» par tiem, kas jau tagad raduši visus nodokļus apzinīgi nomaksāt!?
Var paredzēt, ka jautājums par mikrouzņēmumu nodokļu likmi publiskajā dienaskārtībā atkal aktualizēsies līdz ar Saeimas vēlēšanu tuvošanos. Tad nu atkal ies vaļā gan solījumi, ko steidzami grozīt, gan atgādinājumi, ka pat valdības deklarācijā iekļauta visai izplūdusi tēze par šo tēmu. Taču, zinot šīs valdības īslaicīgumu, skaidrs, ka pirms vēlēšanām nekas vairāk par lozungiem un brašiem solījumiem kaut ko darīt gaišā nākotnē nav sagaidāms. Jo vairāk tāpēc, ka neko nedara jau šobrīd. Lielās kaujas atsāksies tikai ap budžeta pieņemšanas laiku, bet tas jau būs nākamajā Saeimā.
Kā šādā situācijā jūtas uzņēmēji? Par kādu biznesa prognozējamību te var būt runa? Legālās uzņēmējdarbības attīstībai būtiski jautājumi, par ko šobrīd, šķiet, neviens nedomā...