Proti, savu pēdējo premjerēšanas dienu Kariņš aizvadīja diezgan ražīgi un patiešām simboliski, iezīmējot to ar divām lietām.
Pirmā no tām ir, visticamāk, premjera biroja darbinieku – gan jau ilgi un cītīgi – gatavotais, Kariņu slavinošais humoristiskais traktāts ar nosaukumu Kariņš: Latvija kļūst stiprāka un turīgāka; uzsāktais attīstības ceļš jāturpina, kurā pilnu sešu lappušu apjomā ir uzskaitīti Kariņa un viņa komandas ieskatā sekmīgi paveiktie darbi Kariņa pirmās un otrās valdības laikā.
Taisnības labad uzreiz piebildīšu – uzskatu, ka Kariņa valdību laikā noteikti nav bijis tā, ka viss ir bijis tikai slikti un kaitnieciski pret Latvijas sabiedrību. Jo pretējā gadījumā mēs šo valdību laikā būtu noslīdējuši vēl dziļākā bedrē, nekā esam šobrīd. Taču kaitinošais pašslavināšanās patoss, kas plūst no preses relīzes, gan tracina, gan smīdina. Kaut vai plātīšanās ar austrumu robežas cauruma lāpīšanas tempa "paātrinājumu" tieši brīdī, kad zinām – lietuvieši un igauņi sūta palīgā savus robežsargus, lai sargātu mūsu robežu. Tikpat absurdas izklausās slavas dziesmas par paveiktajiem darbiem veselības jomā – jau atkal brīdī, kad tikko izcēlies skandāls par būtībā Kariņa valdības nenokārtotajām saistībām pret laboratorijām, kādēļ nodokļu maksātājiem var nākties dubultā samaksāt kaut vai par elementārām asinsanalīzēm (vispirms ar nodokļiem un pēc tam no sava budžeta). Tādu spilgtu absurda piemēru minētajā relīzē ir daudz – gan par biznesa "sekmēšanu", gan finanšu (banku) sektora "kapitālo remontu".
Savukārt otra simboliskā lieta ir Kariņa aizrautīgā dalība cepumu un vafeļu ražotnes atklāšanā. Nepārprotiet mani, ir forši, ka Latvijā darbu sāk jauna ražotne – varbūt kādiem vietējiem cilvēkiem būs iespēja strādāt labi atalgotu darbu. Taču premjera aktīvā piedalīšanās un pozēšana prožektoru un fotoaparātu zibspuldžu gaismā tieši cepumu un vafeļu ražotnē atsauca atmiņā jau leģendāro stāstu par to, ka, ja nu tautai nav maizes ko ēst, lai taču tauta ēd kūkas.
Saka – par aizgājējiem jārunā vai nu labu, vai neko. Šis nav tas gadījums – Kariņš jau nekur neaiziet, tikai pārsēžas citā krēslā.