Šī premjera nostāja ir saistīta ar LIZDA paziņoto – nesaņemot no valdības un nozares ministrijas skaidru solījumu pildīt pedagogiem dotos solījumus un novirzīt konkrētus valsts budžeta līdzekļus pedagogu atalgojuma celšanai un darba slodzes sabalansēšanai, LIZDA padome ar balsu vairākumu nolēmusi dot valdībai laiku līdz 15. martam, lai regulējumā iestrādātu grozījumus par streika prasību izpildi. Ja tas netiks izdarīts, 24. aprīlī ar protesta gājienu tikšot sākts visas Latvijas pedagogu streiks. Pirmšķietami domstarpību pamatā ir abu strīda pušu savādāka izpratne par to, vai un cik lielā mērā valdība topošajā budžetā ir paredzējusi finansējumu pedagogu atalgojuma celšanai. Līdz ar to loģiskākais ceļš, lai novērstu situācijas eskalēšanos pedagogu streikā, ir vēlreiz pusēm sēsties pie sarunu galda un izrunāt neskaidrās nianses. Protams, tas ir gadījumā, ja pie vainas ir tikai atšķirīga izpratne.
Taču, atgriežoties pie premjera tēzes par "mazāku kareivīgumu un produktīvāku stāju", kas acīmredzot vairāk ir domāts kontekstā ar brīdinājumu par streiku, gribētos tomēr atgādināt dažas lietas. Latvijā tik daudz un plaša mēroga ilglaicīgu streiku tā pa īstam nemaz nav bijis. Lielākoties ar valdības darbu vai atalgojuma līmeni neapmierinātie ir rīkojuši savādākas protesta akcijas – piketus, vienas dienas streiku u. tml. Pavisam pretēja aina ir pat diezgan regulāri vērojama virknē citu Eiropas valstu, kur streiki, kas ietekmē plašu sabiedrību, notiek salīdzinoši regulāri un ir kļuvuši par sava veida tradīciju nodarbināto prasību izpildes nodrošināšanai. Svaigākais piemērs – Vācija, kur valsts rietumos otrdien streikoja sabiedriskā sektora darbinieki, cenšoties panākt algu palielināšanu, un streika dēļ ietekmēta sabiedriskā transporta kustība, dienas aprūpes centru, atkritumu savākšanas un ielu tīrīšanas dienestu darbība. Tur arodbiedrība pieprasa darbinieku algas palielināt par 10,5% jeb par vismaz 500 eiro mēnesī.
Streiks savā ziņā ir demokrātijas sastāvdaļa, līdz ar to negribas piekrist premjera uzskatam, ka streiks ir kaut kāda kareivīguma izpausme. Jā, tā ir galēja rīcība – taču zināmā mērā respektējama un konkrētās situācijās pamatota.