Otrs piemērs. Zinām, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) darbojas nepilnā sastāvā. Jau sen runāts, ka vajadzētu nevis lāpīt to "veco cepuri", bet gan domāt par jaunu, proti, būtu jāpieņem jauns likums, saskaņā ar kuru par sabiedrisko elektronisko mediju pārvaldību rūpētos vieni, bet par elektronisko mediju darbības kopīgo pārraudzību – otri. Politiķiem diemžēl neveicas ar šo mājasdarbu, tāpēc no padomes aizgājušo "nepareizo" vietā arī šī Saeima meklēs "pareizos". Kandidātus diviem vakantajiem NEPLP amatiem meklēšot ar personāla atlases uzņēmuma palīdzību. Te jāsaka: meklē ielāpu kaut vai starptautiskā konkursā, tas kā ielāps bija, tā paliks – šajā gadījumā nepieciešamas būtiskas pārvaldības reformas.
Nākamais piemērs – Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) vadības maiņa. Te ir bijis konkurss. Valdošās koalīcijas pārstāvji saka, ka labs un caurspīdīgs. Viņiem varbūt tas arī bija gan labs, gan caurspīdīgs – nevienam no malas to novērtēt nav iespējams, jo no plašākas sabiedrības tiek slēpti gan citi pretendenti, gan vērtējuma principi. Lai nu kā, bet pats fakts vien, ka bijis konkurss, un apgalvojumi, ka izvēlēts labākais pretendents, tiek pasniegts kā būtiskāks arguments pat par to, ka FKTK vadītāja amata pretendente pēc apstiprināšanas faktiski nonāk interešu konfliktā, jo būs pārraugs arī savai iepriekšējai darbavietai.
Uz visa šī fona ne mazāk dīvains šķiet tas, ka pretendentu Latvijas Bankas prezidenta amatam gan valdošā koalīcija meklēšot pašu spēkiem, partijām par to vienojoties. Te nav nepieciešams labākais no labākajiem pretendentiem, kas atrasts, izmantojot viscaurspīdīgāko procedūru? Te ir lieka pat sabiedriskās domas savlaicīga veidošana, ka kāda persona X būtu visvislabākā? Pietiek ar to, ka piecas partijas slepeni saskaņo, kurš būtu tām šķietami labākais (vai mazāk kaitīgais) Rimšēviča mantinieks? Vai tā nav divkosība, ka mazāk nozīmīgiem amatiem rīko visādus "piesegkonkursus" un "piesegatlases", bet uz tik būtisku amatu politiski vienojas?
"Pareizie" un "nepareizie"
Veidi, kā tiek atlasīti augstos valsts amatos apstiprināmie, un arī jezga ap šo procesu vienmēr piesaista īpašu uzmanību. Pavisam nesen piedzīvojām seriālu, ko varētu raksturot gluži kā ceļa izbūvi, pa kuru Egilam Levitam baltā zirgā iejāt Rīgas pilī. Bija plaša kampaņa par to, ka viņš un tikai viņš ir cienīgs šim augstajam amatam. Šai idejai bija liels fanu pulks, tas interneta vidē teju vai par valsts nodevējiem centās padarīt ikkatru šīs "vienīgās izvēles" apšaubītāju. Labi, rezultāts nav slikts, Levits tiešām sevi labi parāda Valsts prezidenta amatā, tomēr veids, kā viņš tika tam virzīts, gan bija dīvains un, vēl maigi sakot, pārcentīgs.
Top komentāri
Skatīt visus komentārusUzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
P
kolhoza galvenais grāmatvedis