Atgādināšu, ka vispirms katra Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts virza pa vienam kandidātam komisāra amatam. Balstoties uz ES dalībvalstu ieteikumiem, priekšsēdētāja amata kandidāts izvēlas potenciālos priekšsēdētāja vietniekus un komisārus. Eiropadomē šis amata kandidātu saraksts ir jāapstiprina valstu vadītājiem. Un kas ir būtiskākais – katrs kandidāts uzstājas Eiropas Parlamenta sanāksmē, lai izskaidrotu savu redzējumu, un atbild uz jautājumiem. Tikai pēc tam Parlaments balso, lai izlemtu par kandidātu saraksta kā komandas apstiprināšanu. Visbeidzot Eiropadome ar kvalificētu balsu vairākumu kandidātus ieceļ amatā. Šāda kārtība dod iespēju gadījumos, kad komisāra amata kandidāts diskusijā ar Eiropas Parlamentu nodemonstrējis, ka ir acīmredzami vājš, nepiemērots augstajam amatam, vai – ja parādījušies fakti, kas neko labu neliecina par konkrēto personu, to atsaukt, attiecīgi dalībvalstij vietā virzot citu. Piemēri tam bijuši vairāki, mums zināmākais – Ingrīdas Ūdres gadījums.
Un tagad par mūsu valdību. Lai arī Satversmē noteikts, ka "Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem" un ka "Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts prezidents", realitātē katrs topošais valdības vadītājs ir spiests rēķināties ar to, ka viņam nepieciešams Saeimas partiju atbalsts, līdz ar to, varbūt arī aizkulišu sarunās pret kādu atsevišķu pretendentu iebilst, tomēr kopumā spiests pieņemt to, ko piedāvā potenciālo valdību atbalstošās partijas. Atšķirībā no Eiropas Komisijas nekādas individuālas uzklausīšanas un iztaujāšanas mūsu topošajiem ministriem parlamentā nav. Ja arī ir par kādu no viņiem sabiedrībā bažas, tās īsti nav iespējams kliedēt. Un tad nu sanāk, ka "pērkam kaķus maisā", pēc tam tikai viņu reālajā darbībā pārliecinoties, ka viens nav spējīgs skaidri formulēt savas domas vai argumentēt nostāju, citu vairāk par nozares sakārtošanu varbūt interesē sakārtot vien kādu grupu intereses vai paša "pazīmēšanās" publikas priekšā.
Pie mums pierasts daudzās jomās rīkoties "kā Eiropā". Varbūt šis ir tas gadījums un šis ir tas piemērotākais brīdis, kad pārņemt Eiropas Komisijas apstiprināšanas pieredzi, proti, noteikt, ka arī katram mūsu topošajam ministram ir jāiztur izvaicāšanas procedūra Saeimā?
Latišskijs
Krējums Saldais