Nav nekāds brīnums, ja visai nekontrolēta Covid-19 izplatība turpinās, tiek pagarināti dažādi pulcēšanās ierobežojumi, kuru gala rezultāts ir arī uzņēmumu finansiālā izsīkšana. Neapšaubot ārkārtas mērus attiecībā uz iedzīvotāju distancēšanos, tomēr uzskatu, ka būtu pienācis laiks atsevišķām pragmatiskām korekcijām, kas vienlaikus varētu nepasliktināt epidemioloģisko situāciju un rast vismaz kaut kādu atdevi tautsaimniecībai. Nesen sanāca iegriezties kādā būvmateriālu veikalā, kura durvīs ir ielikts visai skaidrs un nepārprotams paziņojums par to, ka veikala apmeklētāju skaits nedrīkst pārsniegt 16. Viss kā jau pēdējā laikā ierasts – ar sarkanbaltām lentēm pārvilkti plaukti precēm, kuras ir tūlītējai tirdzniecībai ''aizliegto sarakstā'', un neliels apmeklētāju skaits.
Domājams, ka gadījumā, ja veikalā apmeklētāju skaitu saglabātu līdz jau iepriekšējiem 16, bet preču skaitu palielinātu bez dažādiem sarežģījumiem (telefona zvaniem uz noteiktu numuru, aizpildītām veidlapām, atgriešanos veikalā pēc veikto pasūtījumu saņemšanas utt.), vīrusa izplatība nepalielinātos.
Toties apmierinātāki varētu būt gan pircēji, gan pārdevēji, jo, saglabājot noteikto apmeklētāju skaita ierobežojumu, potenciālie pircēji izklīstu lielākā teritorijā, tādējādi sarūkot arī viņu saskarsmes iespējai. Runājot par pircēju izkliedētību, noteikti jānorāda arī grāmatu tirdzniecība.Grāmatnīcās nav novēroti cilvēku pūļi, kuri tur ieradušies, lai tāpat vien paskatītos uz grāmatām.
Iepriekš minētie pasākumi būtu to vidū, ko varētu uzskatīt par daļu no kompromisu risinājumiem, neveicinot pandēmijas izplatīšanos un rodot iespēju panākt lielāku ekonomisko apriti.
Attiecībā uz pēdējo uzņēmumu noskaņojums nav vērtējams tikai kā slīgšana nemitīgā pesimismā. Būvniecībā konfidences rādītājs janvārī ir pat uzlabojies, bet apstrādes rūpniecībā piedzīvojis tikai simbolisku kritumu. Jāpiebilst, ka pērn rudenī apstrādes rūpniecības sniegumu varēja uzskatīt pat par pasaules ekonomiskajai situācijai ļoti labu, piemēram, novembrī salīdzinājumā ar 2019. gada priekšpēdējo mēnesi produkcijas izlaides apjoms pieauga par solīdiem 4,3%. Jāteic, ka pagājušā gada nogale bijusi negaidīti laba arī no kopējās ekonomikas dinamikas viedokļa, mūsu valsts iekšzemes kopproduktam pret atbilstošu periodu 2019. gadā, pēc CSP ātrā novērtējuma, sarūkot vien par 1,4%.