Fragments no intervijas:
Bijāt starp KPV LV dibinātājiem, tātad bija kaut kādi ideāli, kas mudināja izlemt par iešanu politikā.
Jā, partijas definētie ideāli zināmā mērā atbilda arī manējiem. Arī līdz tam iespēju robežās esmu mēģinājis kaut ko uzlabot, tomēr politikā vēl nebiju iesaistījies. Protams, apzinājos, ka politika ir netīra lieta, ka būs jābrien purvā apmēram līdz ausīm...
... bija vilinoši savārtīties?
Nē, nebija, bet kādam tur ir jābrien, vai ne? Protams, visvieglāk ir sēdēt malā un tikai nosodīt. Uzskatu, ka, iestājoties partijā, pats nesasmērējos.
KPV LV ar savām idejām sākotnēji bija pietiekami labs ietvars, kas arī daudzmaz sakrita ar maniem priekšstatiem par to, kas būtu labi Latvijai. Protams, tur ir Kaimiņš, kas ir gan šīs organizācijas pluss, gan mīnuss.
Bet es tur redzēju arī citus cilvēkus, kuru dēļ uzskatīju, ka ir iespēja, ka var būt arī labs rezultāts. Teiksim tā, pozitīva rezultāta varbūtība bija lielāka par nulli. Protams, nevar paredzēt, kā viss var attīstīties uz labo vai slikto pusi, vienmēr kaut kas var noiet greizi, bet, ja nemēģināsi, tā arī neuzzināsi. Ja mēs vienmēr darītu tikai to, par ko ir simtprocentīga pārliecinātība, ka viss izdosies, mēs reāli nekur tālu nevarētu aiziet. Tātad jāuzņemas arī kaut kāds risks. Tā nu pavasarī biju līdzdibinātājs KPV LV.
Pieminējāt Kaimiņu. Ļoti pretrunīga persona, kaut, jāsaka, grūti iedomāties, kā šī partija spētu pastāvēt bez viņa. Vai kādam citam partijā ir teikšana, izņemot viņu?
Mēs bijām vismaz četri, kuriem bija atšķirīgi viedokļi...
... un no partijas aizgājāt. Kaimiņš palika.
Aiziešanu daži uzskata par vieglākā ceļa izvēli. Bet īstenībā cīņa bija jau no vasaras vidus, mēs izdarījām visu, lai sasauktu kopsapulci pēc iespējas ātrāk. Tas neizdevās. Bet, ja tā kopsapulce būtu agrāk, biedri varētu izlemt, vai kaut kādas lietas ir labas vai sliktas, baltas vai melnas, izvēlēties, kur un kā viņi grib iet. Aiziešana no partijas šādā formā faktiski bija galējais solis. Mēs uzskatījām, ka mūsu pienākums un atbildība bija izskaidrot savu lēmumu un iet savu ceļu atbilstoši saviem partijas dibināšanas sapulcē definētajiem principiem un vērtībām. Mēs izvēlējāmies nenodot cilvēkus, kuri mums uzticējās, un palikt uzticīgiem saviem ideāliem.
No jūsu paziņojuma par aiziešanu no partijas saprotu, ka tam bija ļoti nopietns pamats. Arī saistībā ar dīvainībām darījumos ar naudu?
Necaurskatāmais finansējums bija viens no galvenajiem. Ar partijas oficiālo kasi viss ir kārtībā, melnās kases it kā nebija. Bet tas nenozīmē, ka ar partiju saistīti cilvēki šajā ziņā bija godprātīgi.
Dzirdētas runas par stipendijām, kas varētu būt saistāmas ar Meroni interesēm. Par to ir runa?
(Smejas). Jūs jau labāk zināt. Savācot dažādas informācijas druskas no dažādiem avotiem, izveidojās pietiekami skaidra bilde, lai saprastu, ka šajā ziņā ir lielas problēmas un ka ar tādiem cilvēkiem es nevaru kopā strādāt.
Man nav vajadzības sasmērēt savu vārdu vai pārdoties. Man stipendijas nevajag.
Es neesmu tiesībsargājošā institūcija, lai tagad izzīmētu pilnīgi visas shēmas par visu, kas noticis, bet ir pietiekami daudz pierādījumu, lai izdarītu nepārprotamus secinājumus.
Pirms izstāšanās no partijas tikāties ar Kaimiņu, mēģinājāt par šīm problēmām runāt?
Šķiet, augustā bija saruna valdes sēdē, viss tika noliegts. Ko es varu uzzināt no cilvēka, kurš nav atklāts? Protams, kad stājos partijā, pajautāju, vai šis nav kaut kāds projekts, vai tur nestāv kaut kādi cilvēki aizmugurē, viņš teica, ka ne, bet turpmākā rīcība diemžēl apliecināja, ka viss tik tīri nebija. Diemžēl manā skatījumā "saulvedis" nemaz nav tik balts un pūkains kā viņa paceltais karogs.
Stingri pierādījumi droši vien grūti uz galda noliekami? Varbūt ir vismaz kāds piemērs, kas ilustrē teikto?
Es negribētu šobrīd analizēt detaļas. Jūs labi zināt, ka šādās lietās dabūt pierādījumus, kas der tiesā, var tikai tiesībsargājošās iestādes. Bet, lai pats secinātu, kas notiek, un pieņemtu personisku lēmumu, ir pietiekami salikt kopā informāciju un faktus no dažādiem avotiem.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 24.novembra, numurā!
Smējējs
Stikla kalns ir slidens
Valdis