Ap Jurašu ir savijusies tik blīva kriminālu un puskriminālu pazīšanos, norišu un aizdomu ķēpa, ka gadījumā, ja runa būtu par kādu vienkāršu ciema puisi, citu puišu vecāki vai jaunu meiteņu mātes par tādu teiktu – ''ar to gan labāk nepīties'' un ''nav dūmu bez uguns''.
Citiem vārdiem sakot, ir kāda nepatikšanu kritiskā masa, kurā viens cilvēks var iepīties nejauši, bet pienāk brīdis, kad grūti pat visnaivākajiem vērotājiem iestāstīt, ka puisis gluži vienkārši ir tik godīgs, ka cīņā par taisnīgumu viņam katras iespējamās nepatikšanas tā vien skrien virsū.
Juraša gadiem ilgi izmantotais legālais piesegs situācijām, kuras, maigi izsakoties, varētu izskatīties pēc interešu konflikta vai, nedod dievs, pēc dienesta stāvokļa izmantošanas, ir viņa dzīvesbiedres, advokātes Allas Jurašas, profesionālā darbība. Krievijas kriminālās autoritātes Sļivas ''jumtošana''? Ko jūs – viņš vienkārši ir sievas klients.
Politiskās platformas izmantošana, lai taranētu Valsts drošības dienesta jaunās ēkas celtniecību, atriebībā par Aigara Sparāna aizturēšanu aizdomās par kukuļņemšanu lielā apmērā? Ko jūs – viņš vienkārši ir sievas klients. Pat savu oficiālo profilu sociālajā tīklā Twitter Jurašs izmanto, lai (protams, sakritības dēļ) atgādinātu par slikto reputāciju, kāda ir sievas klienta juridiskajam oponentam, uzņēmējam Gulamam Gulami.
Protams, piemērs ar Latvijas attīstībai/Par turēšanos pie Saeimas Budžeta un finanšu komisijas krēsla savam neaizvietojamajam tribīnes demagogam Mārtiņam Bondaram parāda, ka partijām ir tukša skaņa jebkādi publiski kauninājumi un argumentācija, kāpēc politiķim jānokāpj no skatuves.
Tomēr, uz procesiem skatoties ilgtermiņā, ir redzams, cik svarīgi stenderē atzīmēt katru publiskas figūras degradācijas centimetru.
Lai brīdī, kad sabiedrības pacietības vadzis lūst vai atklātībā beidzot nāk fakti, kas publiskajai karjerai pieliek punktu, nevienam nerastos jautājums, kā tad tā pēkšņi cienījams cilvēks tiktāl nonācis.
Ja Jurašs būtu ierindas deputāts, šo visu kriminālo fonu varētu atstāt viņa Jaunās konservatīvās partijas (JKP) biedru un vēlētāju izvērtēšanai. Bet Jurašs ir ne vairāk, ne mazāk kā tiesiskajā un likumdošanas procesā tik ietekmīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Šādā amatā esot, runa pat vairs nav tikai par politisko ētiku, reputāciju, riskiem parlamenta prestižam, runa ir par vienkārši nepieļaujamu politiskās, likumdošanas un kriminālās vides sakušanu.
tādi esam
Ekharts
komentārs