Lai arī tiek norādīts uz to, ka aviosektoram Eiropā klājas visai grūti, investoru attieksme pret samērā plašu kompāniju klāstu, ieskaitot tādas reģiona kompānijas kā Finnair vai Lufthansa, pēdējā laikā liecina par pretējo un šo uzņēmumu akciju cenas pēdējā gada laikā ir vairāk nekā dubultojušās. Tas, ka ieguldītāju sentiments pasaules vērtspapīru tirgos ir visnotaļ pozitīvs, protams, ir labvēlīgs tam, lai iespējami izdevīgāk varētu pārdot arī mūsu nacionālās aviokompānijas kapitāla daļas. Tomēr vienlaikus jautājums ir par to, kādā apjomā un formā kaut kas varētu tikt pārdots.
Ja runa ir par maksimāli lielākā finansiālā labuma gūšanu valstij, kas vēlas savu īpašumu pārdot, tad droši vien labākais risinājums būtu izmantot publiska vērtspapīru tirgus priekšrocības.
Ja kompānijas vai kādas tās daļas pārdošana notiktu caur biržu, tad investoru sacensība un potenciālā pārdošanas cena, visticamāk, būtu lielāka nekā tad, ja izmisīgi tiek meklēts kāds viens stratēģiskais partneris.
Protams, viss ir atkarīgs no kompānijas biznesa snieguma, tomēr šobrīd tas šķiet samērā pārliecinošs.
Vienlaikus ir jāņem vērā, ka aviopārvadājumu tirgu raksturo ļoti augsta konkurence. Tas savukārt rada pamatu bažām, ka stratēģiskā investora – kādas citas kompānijas – ienākšanas mērķis varētu nesakrist ar valdības iecerēm, proti, tas būtu ieinteresēts nevis stiprināt, bet gan tieši pretēji – vājināt lidsabiedrības pozīcijas, bet pilnīgas pārņemšanas gadījumā airBaltic zīmols vispār varētu kļūt par pagātni.
Savukārt, ja akcionāru struktūra būtu "atšķaidītāka", ko būtu iespējams panākt, nevis pārdodot esošās akcijas, bet ar finansējuma piesaistes mērķi emitējot jaunas, lidsabiedrībai būtu iespēja tikt gan pie finansējuma, gan plašāka akcionāru loka. To vidū būtu arī Latvijas iedzīvotāji, kuri patlaban bieži vien naudu tur pieaugušās inflācijas zaudējumus nesošos banku termiņnoguldījumos. Šobrīd eirozonā zemās procentu likmes vienlaikus radījušas visai labvēlīgus apstākļus tam, lai finansējumu piesaistītu arī ar obligāciju palīdzību. Ja, piemēram, bankai ir jāizvēlas, vai neizmantotos līdzekļus turēt Eiropas Centrālās bankas depozītos ar likmi -0,4%, tad droši vien tās labprāt iegādātos kādas biznesa ziņā augošas kompānijas izlaistas obligācijas ar nelielu, taču pozitīvu ienesīgumu.