Ja nopietni, tad fokusēšanās uz latviešu valodas prasmi kā to pazīmi, pēc kuras izsijāt Latvijas valstij un tautai lojālos no naidīgajiem, ir viens no lielākajiem maldiem, ap kuriem kopš valstiskuma atjaunošanas koncentrējusies integrācijas politika. Paskatieties sociālajos tīklos īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā burtiski atplaukušos kontus, no kuriem tiek izsmieta Latvijas valsts, tās vēsture un kultūra, un redzēsiet, ka vairums no sliktām latviešu valodas zināšanām necieš. Modernajam krievu šovinismam īpaši gados jaunu to propagandētāju vidū pat ir izteikta tendence demonstrēt, ka viņi savus kremliskos pasaules uzskatus var brīvi paust arī vēl pāris svešvalodās un latviešu valodas zināšanas viņiem intelektuālas pūles nerada, viņi to vienkārši nicina. Tā ka, jā, latviešu valodas zināšana ir būtiska, tās dominēšana jāstiprina, tā potenciāli kalpo kā viens no vienojošiem elementiem, bet tā nav un nevar būt panaceja pret iekšējiem apdraudējumiem no krievu šovinisma saindētās sabiedrības daļas.
Kas attiecas uz psihiatra izziņām, kuru saņemšanai kopš 2. janvāra pieteicies jau 21 cilvēks, šo procesu un tā nonākšanu ziņu virsrakstos izraisījusi attiecīgu vasarā pieņemtu valdības noteikumu stāšanās spēkā. Nekādā ziņā negribētu, ka šī no valdības specifiskiem noteikumiem pievērstās pastiprinātās mediju uzmanības radusies situācija kļūtu par iemeslu tiešām psihiski slimu cilvēku stigmatizācijai, kas jau tāpat mūsu sabiedrībā ir ierasta un daudzējādā ziņā no padomijas pārmantota kaite. Bet kā instruments latviešu valodas nicinātāju stigmatizācijai šis jaunievedums nevar nesimpatizēt.
Visticamāk, tas tā nav domāts, bet šie valdības noteikumi no vienkārši specifiska izņēmuma gadījuma juridiskas sakārtošanas, kas visdrīzāk saistīts ar patiešām psihiski smagi slimu cilvēku tiesībām un atvieglojumiem, ir kļuvuši par ko vairāk un neglaimojoši trāpa arī pa tiem, kuri latviešu valodu nemācās vai zina, bet nelieto kaut kādu pašiedomātu principu un šovinistisku uzskatu dēļ.
Arī tie, kuri nemeklēs psihiatra izziņu, lai izvairītos no latviešu valodas mācīšanās un lietošanas situācijās ārpus privātās saziņas, kur to regulē likuma normas, visai droši šādās situācijās turpmāk riskē saskarties ar jautājumu: "Vai tad izziņu no psihiatra esi saņēmis, ka latviešu valoda tev par grūtu?"