Tikai šodien atšķirībā no situācijas pirms gadiem desmit un pat tikai trim Covid-19 izraisītie izaicinājumi visspilgtāk parāda vienu no būtiskākajām valsts pārvaldes problēmām – nespēju darboties plānveidīgi, saskaņoti jeb, vienkārši sakot, – sistēmiski. Liela daļa procesu tiek īstenoti, vadoties no impulsīvi izdomātām idejām, kas pēc savas būtības kopumā ir pat labas, taču to izpildījuma veids sagrauj labos mērķus jau pašos pirmsākumos.
Vērojot plānu radīšanas un ieviešanas procesus, izteikti parādās būtiska problēma – to izgudrotāji un ieviesēji nespēj paskatīties un izvērtēt plašāku kontekstu, kā tikai koncentrēties uz vajadzību "saskrūvēt stabiņus" Rīgas ielās vai ātri sagudrot un radīt jaunu kampaņu, lai glābtu kārtējo neveiksmi piedzīvojušo vakcinācijas plānu. Katram saprātīgam cilvēkam ir skaidrs, ka ir būtiski paaugstināt drošību uz ielām un ceļiem, ka svarīgi panākt sabiedrības imunitāti pret bīstamo vīrusu un vērtīgi ir uzbūvēt akustisko koncertzāli. Turklāt lielākā daļa Latvijas sabiedrības patiesībā tā pa īstam ir par, nevis pret šīm iniciatīvām. Taču nepatiku un bieži vien pat izteiktu riebumu pret valsts pārvaldes īstenotajiem pasākumiem rada haotiskums, atrautība no kopainas un beigu rezultāts.
Sistēmiskums ir atslēgas vārds tam, lai "stabiņi" tiktu pieskrūvēti tur, kur tas vajadzīgs, lai nodokļu reforma nevis grautu daudzu cilvēku plānus, bet patiešām radītu iespēju dzīvot labāk, lai reģionu reforma neradītu 1000 neatbildētu jautājumu un strīdu, bet patiešām būtu instruments, kas sekmēs attīstību ārpus lielajiem centriem, un lai akustiskās koncertzāles būvniecība (ja tā tomēr sāksies) sabiedrībai radītu drošu pārliecību, ka šī māja ir domāta un arī reāli būs ikvienam Latvijas cilvēkam lielās mākslas baudīšanai, nevis tikai nelielam izredzēto klubiņam.
Ja lielus un mazus plānus neradīs sasteigti, atrauti un haotiski, bet gan rūpīgi un sistēmiski pārdomāti, ciešā sinerģijā ar "kopējo bildi", tad arī būs pozitīvs rezultāts. Bet pagaidām – aizvien redzams sistēmiskuma deficīts un haoss.
Sistēmiskuma deficīts
Stabiņgeita Rīgā, nodokļu un reģionālo reformu haoss, vakcinācijas procesa nemitīgās problēmas, nebeidzamās domstarpības par akustiskās koncertzāles būvniecības vietas izvēli – šķiet, piemērus ar valsts pārvaldes neveiksmes stāstiem varētu turpināt un papildināt bezgalīgi. Protams, iepriekš uzskaitītie piemēri vairāk attiecas tieši uz pašreizējo valdošo koalīciju un valdību, kā arī Rīgas domes varas koalīciju, taču skaidrs, ka līdzīgas problēmas ir pieredzētas gadu desmitiem un visdažādāko politisko spēku kombināciju veidoto koalīciju varas laikos.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.