Valdības sarunas buksē un allaž tik informētajās diplomātu aprindās runā, ka katrā partijā ir kāds ziņnesis, kurš pabijis ASV vēstniecībā sūdzēties par politiskajiem konkurentiem, cenšoties iegūt ietekmīgā aizbildņa labvēlību un stāstot, ka politiskā korupcija un rietumnieciskā kursa apdraudējums nāk no visiem citiem, tikai ne viņiem pašiem.
Tādēļ kā ticamākais izskaidrojums Petitas paziņojumam, kas nāk tik politiski jutīgā brīdī, ir ASV vēstniecības centieni nenovest emocionāli sakāpināto situāciju tiktāl, ka amerikāņu atbalsts nu jau publiski tiktu piesaukts kā arguments tādam vai citam valdības koalīcijas modelim. Lai vai kā, vēstnieces paziņojums kā apdrošināšanas polise pret ieraušanu Latvijas iekšpolitiskajās intrigās nav nostrādājusi, bet drīzāk apstiprina mēģinājums iejaukties valdības veidošanas procesā.
ASV vēstniece atgādina par ēnu ekonomikas lielo īpatsvaru – 22% no iekšzemes kopprodukta, to tieši sasaistot arī ar korupciju. Tas ir pareizi. Un tas sasaucas ar Nodokļu un muitas policijas pārvaldes vadītāja Kaspara Podiņa nesen intervijā Dienai celto trauksmi. Podiņa vēstījums bija skaidrs – viņa vadītajai pārvaldei jāļauj strādāt, jānovērš politiskās ietekmes pārdales radītie riski lielo lietu izmeklēšanai. Cita lieta, ka Petitas vārdus partijas varēs staipīt kā grib, piemērīt saviem pretkorupcijas lozungiem. Kā šajā kontekstā saprast vēstnieces raizes par to, lai Valsts ieņēmumu dienestā un banku uzraugā "spētu piesaistīt labākos darbiniekus"? Kā zaļo gaismu atsevišķu partiju centieniem pārņemt spēka struktūras?
Otrā svarīgākā ASV vēstnieces pasāža attiecas uz banku sfēru, ko Petita nodēvē par "nelikumīgu finanšu paradīzi". Un šī ir vēl diskutablāka iejaukšanās šā brīža politiskās varas pārdalē, ņemot vērā, ka ekonomisko grupējumu cīņa par ABLV bankas pašlikvidācijas apturēšanu nav beigusies. Viens no šobrīd dalāmā varas pīrāga gardākajiem kumosiem ir ar politisko atbalstu pārņemt savā saimnieciskajā kontrolē ABLV likvidāciju. Ko ar šiem Petitas aizplīvurotajiem tekstiem vēlas pateikt ASV vēstniecība? Dot zaļo gaismu bankas aktīvu izlaupīšanai kā tas notika ar Trasta komercbanku? Pat, ja nē, esiet droši, ka kumosā ieinteresētie šo Petitas paziņojumu interpretēs tieši tik merkantili.
Rakstot par ātru un veiksmīgu korupcijas lietu iztiesāšanu, Petita domā Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un uzņēmēja Māra Martinsona krimināllietas ātrāku nonākšanu tiesā? Rimšēvičs gadiem ilgi bija tā autoritāte, kurā ASV ieklausījās par "sliktajām bankām", bet nu tiek apsūdzēts kukuļu izspiešanā no šīm pašām "sliktajām bankām". Martinsons sākotnēji bija viens no oficiālajiem partneriem ASV investīciju fondam, kad tas pirka valstij piederošās Citadeles akcijas. Kurā no abām nesavienojamajām pozīcijām sēž Petita, rakstot lekciju Latvijai, kuru viņa "mīlot"?
TrollisJT
Gina
TrollisJT