Piemēru situācijām, kad suņi rej, bet paštaisnuma un pašlabuma pārņemta, cilvēku intereses un tiesiskumu ignorējošā politisko tirgotāju karavāna iet tālāk, pēdējā pusgada laikā sakrājies ne mazums. Medicīnas darbinieku algu palielināšana ar likumu noteikta, bet to atļaujas ignorēt. Cilvēki maksājuši nodokļus, arī lai būtu uzkrājums pabalstam bezdarba gadījumā, bet to daļēji grasās nozagt. Eksperti, tajā skaitā Delna, vērsuši uzmanību uz to, ka, ja cilvēku, kurš strādā bankas vadībā, ieceltu FKTK vadībā, faktiski veidotos interešu konflikts, bet tas arī izskan tukšumā. Profesors Muižnieks ir pārsūdzējis valdības lēmumu viņu neapstiprināt LU rektora amatā, tiesa valdības lēmumu apturējusi, ļaujot Muižniekam pildīt rektora pienākumus, bet to, kā jau teicu, valdība visdrīzāk apstrīdēs.
Premjers Kariņš līdz šim no visām problēmām izvairījies, sakot, ka tā attiecīgo ministru atbildība. Atsevišķos jautājumos tā var rīkoties, bet, kad lemšana ir visas valdības kompetencē, atbildība par kļūdām kļūst par paša premjera problēmu. Galu galā ne jau kādu atsevišķu ministru, bet premjera uzvārdu pieminēs, atceroties LU rektora skandālu, interešu konflikta pieļaušanu banku uzrauga apstiprināšanā, ārstu un medmāsu aizbraukšanu no valsts zemo algu dēļ un attiecīgo speciālistu iztrūkumu Latvijā. Ilgtermiņā viss, ko sastrādā partneri, ir premjera atbildība.
Ja tomēr premjers izmanto pieeju atbildību par problēmām novelt uz attiecīgo jomu pārzinošajiem ministriem, tad jābūt maksimāli konsekventam arī šajā pieejā. Teiksim, ja izglītības un zinātnes ministre uzskata, ka tiesas lemtais par LU rektoru jāpārsūdz, lai pati to arī dara. Muižnieks taču sev nelabvēlīgo valdības lēmumu pats pārsūdzēja. Kas liedz tā darīt Šuplinskai? Juridiski nevar? Lai tieslietu ministrs atrod risinājumu. Ja ministre uzskata, ka viņas vēlētāji atbalstītu tiesāšanos, lai partija to organizē. Kāpēc grib savu atbildību (arī par kļūdām) novelt uz premjeru vai atšķaidīt ar kolektīvo bezatbildību?
Suņi rej, bet...
Valdība vienreiz jau uzkāpa uz grābekļa, tiešām tai pietiks dūšas kāpt vēlreiz? – šāds jautājums rodas, gaidot, kā beigsies Jaunās konservatīvās partijas centieni visiem spēkiem (kā stāsta, arī šantažējot ar balsojumu par FKTK vadītāju) panākt valdībai nelabvēlīga tiesas sprieduma pārsūdzēšanu saistībā ar lemto par LU rektoru. Ja būtu jāliek likmes, vismaz es deviņi pret viens liktu par to, ka arī šoreiz savu panāks partija, kas revolucionāro pārliecību vērtē augstāk par reālu, nevis deklaratīvu tiesiskumu. Kāpēc? Jo pārējie mīkstmiesīgi ļaujas šādām šantāžām, domājot vienīgi par saviem siltajiem krēsliem. Sabiedrības, ekspertu, pat tiesas paustais, kā izskatās, ir mazāk nozīmīgs.
Top komentāri
Skatīt visus komentārusUzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
Kika
pagaidu noregulējums
Stulbums