Lai gan galvenā tēma bija apspriest, kā progresē Moneyval rekomendāciju ieviešana, un premjera dusmas bijušas vērstas konkrēti pret Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Pēteru Putniņu, kā to atstāsta vairāki slēgtās sēdes dalībnieki, spriedzes iemeslu saraksts ir daudz garāks. Jā, rudenī Moneyval eksperti, kas slēpjas aiz garā nosaukuma Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas komiteja, ieradīsies vērtēt iepriekš kritizēto Latvijas finanšu sistēmas uzraudzību, un jau tagad rodas iespaids, ka cītīgāk par rekomendāciju ieviešanu notiek to vainīgo meklēšana, kuru dēļ Moneyval progresa ziņojums Latvijai varētu nebūt pozitīvs, kas draud ar reāliem finanšu ierobežojumiem.
Bažas par Moneyval ziņojumu nav vistuvākā Kariņam ieservētā problēma. Nosauksim tikai trīs. Palēnām sākas jaunā valsts budžeta apspriešana, un ir skaidrs, ka jaunās koalīcijas partiju sasolītajiem priekšvēlēšanu brīnumiem tajā naudas nebūs. Koalīcijā ir izveidojusies spriedze, kuras frontes līniju tēlaini var novilkt starp Jauno konservatīvo partiju ar tās savdabīgajām interesēm muitā, Uzņēmumu reģistrā un citās saimnieciski ietekmīgās pozīcijās.
Četriem no jaunajiem ministriem nav pielaides, un, šķiet, visvairāk intriģē jautājums, vai valdības koalīcijas stabilitātes vārdā Satversmes aizsardzības birojs iedos pielaidi valsts noslēpumam tiesībsargu redzeslokā esošajam Edgaram Jaunupam. Ko? Kādā sakarā viņam? Jo pielaides faktiskais pretendents pašvaldību ministrs Juris Pūce (A/P) politiskās barošanās ķēdē ir nekas vairāk kā Jaunupa apendikss.
Bet, pat ja neuzskati, ka tagadējā valdības koalīcija ir tas, ko Latvija būtu pelnījusi, nevar neatzīt, ka Kariņam šobrīd ir jānodarbojas ar citu atstāto problēmu saglābšanu.
To, cik gatavs atbildēt par savas "čempionu valdības" veiktspēju ir iepriekšējais premjers Māris Kučinskis (ZZS), varēja spilgti redzēt pirms pāris nedēļām, kad viņš neuzskatīja par vajadzīgu apmeklēt Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresu Jelgavā, lai atskaitītos vai vismaz uzklausītu kritiku par izgāšanos Saeimas vēlēšanās.
Tas, ka Kučinskis nav LZS biedrs, nav attaisnojums – šis bija Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) vadošās partijas pirmais kongress pēc zaudējuma vēlēšanās, un uz to netipiski bija ieradies pat ZZS partnera Latvijai un Ventspilij vadītājs Aivars Lembergs, bruņojies ar analīzes grafikiem par zaudējuma cēloņiem. Pat Kučinska sabiedrotā bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ar smaida masku uz sejas demonstrēja dzelzs nervus, ierodoties kongresā tā, it kā viņas un Kučinska vadītā "labo darbu čempionu" kampaņa nebūtu izgāzusies.
senču ols
Lembergs kliedz augu diennakti,
>vienotības trollim - kremlinam