Dokumenta pamata doma ir patiešām būtiska un vērtīga – stiprināt valsts aizsardzības spējas, radot apstākļus, lai tie darba ņēmēji, kuri vienlaikus ir arī zemessargi, varētu atbilstoši noteiktajiem grafikiem piedalīties apmācībās, attiecīgi tam saņemot savu darba devēju labvēlību jeb, vienkārši sakot, pretimnākšanu, militāro mācību laikā piešķirot apmaksātu mācību atvaļinājumu un papildu atvaļinājumu zemessargiem un rezerves karavīriem. Taču, iedziļinoties idejas būtībā, rodas sajūta, ka kārtējo reizi dzīvojam pēc principa – ar labiem nodomiem ceļš uz elli bruģēts.
Diezgan saprotams un akceptējams būtu sākotnēji iecerētais stimuls uzņēmējiem, proti, Aizsardzības ministrija sākotnēji bija sagatavojusi vairākus priekšlikumus nodokļu atlaižu piešķiršanai komersantiem, kuri nodarbina zemessargus un rezerves karavīrus. Taču uz 2018. gadu apstiprinātajā nodokļu sistēmā nodokļu atvieglojumi vairs nav paredzēti. Tāpēc nolemts meklēt citus risinājumus, un Aizsardzības ministrija kopā ar Finanšu ministriju turpināšot diskutēt par piemērotākiem ekonomiskajiem risinājumiem komersantu motivēšanā.
Un tālāk seko pats interesantākais – valdības preses dienests informē, ka jau šobrīd esot panākta vienošanās, ka komersantiem, kuri nodarbina zemessargus, tiks nodrošinātas priekšrocības publiskajos iepirkumos, nosakot kā izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju nodarbināto zemessargu skaitu uzņēmumā, ja katra zemessarga militārajās mācībās pavadītais darbadienu skaits nav mazāks par piecām darbadienām un kopējais mācībās pavadītais dienu skaits pēdējā gada laikā nav bijis mazāks par 20 dienām. Nolemts, ka priekšlikumi attiecīgiem grozījumiem Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā un Publisko iepirkumu likumā jāsagatavo līdz 2018. gada 1. martam.
Būtībā ar šo tiek norādīts, ka teju jebkurā publiskajā iepirkumā vairs nedarbosies ekonomiski izdevīgākā piedāvājuma princips, jo normatīvos ir iecerēts skaidri un gaiši ierakstīt – iepirkuma uzvarētāju noteiks pēc nodarbināto zemessargu skaita uzņēmumā. Iespējams, grozījumu izstrādes gaitā kādā brīdī tomēr ieslēgsies loģiskais saprāts, taču patlaban rodas nopietnas bažas, vai ar cēlas idejas virzīšanu vienā svarīgā nozarē ierēdņi ar nepārdomātu rīcību pilnībā nesagraus jau tā daudz kritizēto publiskā iepirkuma jomu, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt efektīvu nodokļu maksātāju naudas izlietošanu un līdzvērtīgu konkurenci.
Manuprāt, šāds kritērijs uzskatāms par diskriminējošu pret uzņēmēju, jo viņam nav nekāda tiesiska pamata izvēlēties darbiniekus pēc tā, vai viņi ir vai nav zemessargi, tajā pašā laikā ir liela iespēja, ka tikai darbinieku – zemessargu iztrūkums kādam uzņēmējam būs izšķirošais, lai zaudētu iepirkumā. Atliek tikai jautājums – cik tiesvedību pret valsti varēsim sagaidīt?
nesapratu
ta nu gan