Argumenti par deficīto masku iegūšanu krīzē par katru cenu, ja vispār kādā brīdī tos varēja uzskatīt par valīdiem, šeit nav un nevar būt spēkā, jo medicīniskās lietderības tām nav. Mediķus no inficēšanās ar Covid-19 šīs par miljoniem iepirktās maskas nepasargā.
Pēc premjerministra iniciatīvas izveidotā konsultatīvā grupa, kurai jāpalīdz jaunajam ekonomikas ministram radīt vīziju par ekonomikas glābšanu un restartu krīzes un pēckrīzes apstākļos, nekādu uzticību un optimismu neizraisa arī tad, ja neņem vērā Ošleja izteikumus par krīzes iepirkumu neuzraudzīšanu. Rūpīgi pasekojot viņa kā padomdevēju grupas skaļākās balss izteikumiem, var saklausīt gan haotiskas atsauces uz citu valstu veiksmes stāstiem, par kuriem var rasties priekšstats, ka uz tiem tiek piedāvāts būvēt ekonomikas restartu, gan gluži pretrunīgus secinājumus, kas liek domāt, ka pats uzņēmējs ir apjucis.
Par pēdējo būtu jākautrējas vismazāk – pareizo atbilžu šobrīd, šķiet, nav nevienam.
Kad paklausās Ošleja uzstāšanās televīzijā, atmiņā iesēžas spilgti domu zibšņi bez vispārinājuma, kā rīkoties šobrīd un šeit, piemēram, ka kruīza kuģiem vairs nav nākotnes, no kā neatgriezeniski cietīs restorānu bizness, vai ka Viļņā pēc jaunuzceltu biroju ēku buma stimulēta IT nozare. Un?
Mums jau ir bijušas valdības, kuras aiz slēgtām durvīm pieņēma miljonos mērāmus saimnieciskus lēmumus, balstoties uz Ekonomikas ministrijas ziņojumiem, kuriem bija piekniedētas konsultantu esejas par uzdoto tēmu. Jaunā ekonomikas ministra, cik var noprast, ideoloģiskais padomnieks Ošlejs, cik var izvilkt esenci no vairākiem viņa uznācieniem drukātajā presē un elektroniskajos medijos, aizstāv miljardu aizņemšanos un maksimālu tērēšanu, turklāt uzraugošās institūcijas, kā KNAB, aizsūtot ''dīkstāves pabalstos'' uz trim mēnešiem.
Kas pats par sevi ir interesanti – viena lieta, ja tiktu piedāvāts uz trim mēnešiem apklusināt valdības kritiķus vai Valsts kontroli, bet apklusināt KNAB, kuram būtu jāuzrauga, lai bez konkursiem noritošajos iepirkumos nebūtu korupcijas, tas jau ir padoms ar noteiktu ievirzi.
Valdības lēmumos jau tā ir daudz nejaušību, iztrūkst stratēģiska redzējuma un atbildības sajūtas par sperto soļu pēcsoļiem. Tie, kas piedalās valdošās koalīcijas nu jau attālinātajās apspriedēs, ar labvēlīgu humoru atstāsta, ka daudz ko no krīzes lēmumiem ietekmējot kaut vai tāds cilvēcisks faktors, ka premjerministra Krišjāņa Kariņa dzīvesbiedre ir mediķe, uz kuras viedokļiem viņš nereti atsaucoties. It kā smaidu izraisoši, ja vien ne kārtējais apliecinājums, ka valdības līmenī notiek taustīšanās nezināmajā.
bet kā tā?
griguss
droši vien