Plānots, ka ar grozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības darba pienākumu veikšanas laikā izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc krievu valodas zināšanām. Tā vēstī parlamenta preses dienests.
Tas ir nozīmīgs solis daudzu tūkstošu cilvēku, jo īpaši jauniešu, aizstāvēšanā pret daļas darba devēju un līdzcilvēku īstenoto diskrimināciju tikai tāpēc, ka cilvēks neprot vai pamatoti nevēlas lietot krievu valodu komunikācijā savā valstī, kurā jau vairāk nekā 30 gadu valsts valoda ir tikai viena – latviešu valoda.
Turklāt būtiski, ka latviešu jauniešu diskrimināciju valodas kontekstā īsteno ne jau tikai atsevišķi darba devēji – daudz vairāk ar to nodarbojas tieši klienti, kuri uzstājīgi un atsevišķos gadījumos pat agresīvi pieprasa ar viņiem sarunāties krieviski. Burtiski šajās dienās redzēju, kā veikalā pircējs (kurš, nojaušu, var sazināties valsts valodā) principiāli runā ar gados jaunu pārdevēju krieviski, bet jauniete (nevaram izslēgt – baidoties no klienta "uzbrauciena" un darba devēja rājiena) mēģina lauzīties šajā svešvalodā, jo viņa grib strādāt un maksāt nodokļus Latvijā.
Atsevišķi prokremliski elementi nupat mēģina piebļaut pilnu pasauli, ka Latvijā tagad «nabaga krieviski runājošos» terorizējot un spiežot runāt valsts valodā. Vēl citi Kremļa stabulē pūtēji demonstratīvi izmanto publiskajā komunikācijā Latvijā krievu valodu un nospļaujas uz visu latvisko.
Taču tad, kad latviešu cilvēku, īpaši jaunieti, gan klients, gan kaimiņš, gan darba devējs – būtībā vardarbīgi – spieda un aizvien mēģina spiest sazināties krieviski, teju nevienam līdz šim nebija nekādu iebildumu.
Jebkuras valodas zināšanas ir vērtība, tomēr ir robeža, kas līdzšinējos 30 gadus tika brutāli pārkāpta. Te gan jāpiebilst – pie vainas esam arī mēs paši, jo esam bijuši pārāk toleranti un piekāpīgi sarunvalodas izvēlē komunikācijā ar krieviski runājošajiem. Rezultāts ir acīmredzams – kad latvietis izvēlas sarunu latviešu valodā, dažs labs uzmet lūpu un paziņo, ka tagad mēs esam nekaunīgi nacionālisti. Sazināšanās valodas izvēle savā valstī ir mana kā pilsoņa personīga izvēle, un nevienam nav tiesību mani ietekmēt.
Jācer, ka šis laiks iezīmēsies kā valodas terora, īpaši pret latviešu jauniešiem, beigas un politiķi nevilcināsies ar likumprojekta pieņemšanu, jo būtu nožēlojami, ja viņu tūļāšanās dēļ latviešu jaunieši pamestu Latviju tāpēc, ka nerunā krieviski.