Ja pirmajā pandēmijas gadā valdības un ierēdniecības daudzās kļūdas, tostarp traģikomiskos lēmumus par atļauto un aizliegto preču sarakstiem tiešām varēja attaisnot ar negaidītu pasaules mēroga krīzi, tad šā gada "izdarības" tomēr vairāk izskatās pēc bezatbildīgas, bērnišķīgas rotaļāšanās ar sērkociņiem ar sienu piepildītā šķūnī. Gan vakcinācijas uzsākšanas procesa drausmīgā izgāšanās, gan haotiskais lemšanas process par dažāda līmeņa ierobežojumu noteikšanu, mīkstināšanu, atcelšanu un tad atkal pastiprināšanu nostiprina pārliecību, ka valsts pārvaldes vadībā esošie cilvēki īsi pirms pandēmijas tur nokļuvuši sabiedrībai liktenīgas nejaušības rezultātā. Un, neskatoties uz mēģinājumiem demonstrēt savu profesionālismu un stratēģiskas domāšanas spējas, realitātē teju ar katru lēmumu un publisko izteikumu ne tikai radījuši ilgstoši ārstējamas brūces valsts tautsaimniecībai, bet arī turpinājuši paplašināt plaisu starp valsts varu un iedzīvotājiem, turklāt vēl sašķeļot arī pašu sabiedrību.
Nevienam nepatīk ne mājsēdes, ne ēstuvju, teātru vai veikalu slēgšana, taču saprātīgs cilvēks spēj pieņemt situācijas, kad ir jāpacieš arī gana skarbas neērtības, lai situāciju normalizētu un atgūtu drošību. Taču arī saprātīga cilvēka pacietības un tolerances līmenis strauji krīt brīdī, kad pie varas esošo darbības turpina būt nesaprotamas, neefektīvas un brīžiem pat kaitnieciskas, kas beigu beigās īslaicīgu grūtību periodu padara par pastāvīgu haosu, kam nav saskatāmas beigas. Diemžēl tieši šādā situācijā šobrīd esam – ar, manuprāt, diezgan neprofesionālu, pagļēvu un bērnišķīgu (bet, iespējams, viltīgu) valsts vadību, kas ne tikai ilgstoši nespēj kvalitatīvi vadīt krīzi, bet arī neprot lietišķi un korekti runāt ar sabiedrību, tā vietā nemitīgi skandinot kaitinošus lozungus un aizvainojošas frāzes.
Ja politiķi augstāk par valsts nākotni, tās iedzīvotāju (tostarp nākamo paaudžu) drošību un labklājību stāda kaut kādas savtīgas, politiskās stabilitātes un citas intereses, valsts nākotne ir nopietni apdraudēta. Jau šonedēļ ieiesim "trešajā pandēmijas gadā", un ļoti gribas cerēt, ka daudzu politiķu muļķība, augstprātība un neprofesionalitāte paliks pagātnē – ar vai bez viņiem pašiem, tā jau ir viņu izvēle.