Lai īstenotu plašu ekonomikas transformāciju, mērķēti pārorientējams darbs piecās savstarpēji cieši saistītās jomās. Tā teikts topošās valdības deklarācijas ievadā, norādot, ka šīs jomas ir – drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja, kā arī dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība. Dokumentā uz 49 lappusēm apkopotas acīmredzot visu trīs valdības koalīciju veidojošo politisko spēku idejas un mērķi visās tautsaimniecības un sabiedrības jomās, lai sekmētu valsts attīstību un ne tikai mazinātu Latvijas atpalicību no citām ES valstīm, bet arī nodrošinātu stabilu un vienlaikus dinamisku attīstību.
Vai un kā to piedzīvosim reālajā dzīvē, būs atkarīgs ne no šajā dokumentā savirknēto lozungu labskanīguma, bet no tā, vai valdība sistēmiski un mērķtiecīgi arī strādās, lai soli pa solim īstenotu tās apņemšanās, kas lasāmas valdības deklarācijā. Nenoliedzami tikpat būtisks ir faktors, vai koalīcijas partneri spēs apspiest individuālās ambīcijas un vēlmi personiski paspīdēt uz partneru (lasi – jebkurā gadījumā politisko konkurentu) fona.
Tas, ko patlaban gan grūti saredzēt valdības deklarācijā – kā tiks nodrošināta sistēmiska solījumu īstenošana. Proti, cik lielā mērā ministri un to vadīto ministriju cilvēki spēs un vēlēsies skatīties krietni tālāk par savu nozari. Tas nozīmē – vai, piemēram, pieņemot stratēģiski nozīmīgu lēmumu vienā nozarē, pirms tam būs izvērtēta šā lēmuma multiplikatorā ietekme uz pārējām jomām.
Vienkārši sakot – vai, nolemjot veikt kārtējo reformu, piemēram, pašvaldību jomā, pirms tam tiks patiešām rūpīgi un kvalitatīvi izvērtēts, kā šī reforma skars katru individuālo cilvēku, izglītības, veselības, drošības, infrastruktūras un biznesa jomas.
Nebūt ne visas īstenotās reformas būtu tikai kritizējamas, pat otrādi – atsevišķās jomās īstenoto reformu ieceres un jēgas bijušas labas un pārmaiņas bija nepieciešamas. Bet sistēmiskuma trūkums, nepietiekama pārnozaru savstarpējās ietekmes izvērtēšana bijusi iemesls tam, ka pēc būtības laba reforma vienā jomā izgāžas tāpēc, ka nekas netiek darīts citā, cieši saistītajā jomā. Respektīvi – tu nevari tā vienkārši likvidēt mazās skolas vai vietējo aptieku, nenodrošinot reģionos dzīvojošajiem cilvēkiem ne labi izbraucamus ceļus, ne transportu. Pretējā gadījumā rezultāts ir skaidrs – reģioni kļūst aizvien tukšāki, bet deklarāciju lozungi – neizpildīti.