Tas nozīmē, ka Latvijā reģistrēto uzņēmumu gada laikā kļuvis par 1192 mazāk, liecina atvērto datu platformas Okredo apkopotā informācija.
Te vērts pieminēt arī Dienas publikāciju šā gada 29. jūlijā Uzņēmumi – valsts asinsrite, kurā atspoguļotie SIA Lursoft dati skaudri pierāda, ka jau kopš 2016. gada Latvijā tiek likvidēts vairāk uzņēmumu, nekā tiek reģistrēts, un tādējādi saldo ir negatīvs. Arī šā gada pirmajos sešos mēnešos likvidēti jau 5799 uzņēmumi, bet reģistrēti tikai 4305 jauni. Rezultātā pirmā pusgada laikā uzņēmumu skaits bija samazinājies par 1494. Tātad reālā situācija aizvien ir dramatiska, un valstiskā līmenī šī problēma vispār netiek risināta.
Kā rakstā precīzi norādījis kolēģis no Dienas Biznesa Māris Ķirsons: "Lielas daļas pasaules valstu, arī Latvijas, labklājība balstīta uz tajā strādājošajiem uzņēmumiem, kas gan nodarbina cilvēkus, gan maksā nodokļus. Politiķi nodokļu ieņēmumus nerada, bet tikai un vienīgi pārdala – veselībai, izglītībai, drošībai, kultūrai, ceļiem un daudz kam citam. Mazāk uzņēmumu, mazāk naudas, ko pārdalīt. (..) Sabiedrības uzmanība bieži vien tiek piekalta nodokļu pārdalītāju runām un secinājumiem, jo visiem vajag un visiem vienmēr nepietiek. Pārdales tirgus kņada bieži vien nomāc un novārtā atstāj tos, kuri ar savu darbu visus pēdējos 30 gadus un arī pašreizējos nemierīgajos laikos rada naudu, kas nodokļu veidā ieplūst valsts makā. Tieši uzņēmumi, kas ražo preces un pakalpojumus gan pašmāju, gan arī ārvalstu tirgiem, ir tā vieta, kur rodas nauda nodokļiem."
Diemžēl arī jaunās valdības veidošanas kņadā var dzirdēt visu ko – "partneru" savstarpējo apsaukāšanos, tukšas frāzes par ekonomikas transformāciju, viedo reindustrializāciju, nepieciešamību vēl vairāk ekonomiski neatpalikt no kaimiņiem, samākslotas vaimanas par kritisko demogrāfijas līmeni un tamlīdzīgas populistiskas blēņas.
Tajā pašā laikā nav nekādas konkrētības, nekādu skaidru, precīzu un visiem saprotamu mērķu un darba plāna. Uzņēmējiem pirms vēlēšanām tika sasolīta sadarbība, viņu viedokļa uzklausīšana un ņemšana vērā. Taču pagaidām izskatās, ka politiķi, kas nu atkal iekļuvuši varas gaiteņos, turpina demonstrēt aroganci un nicinājumu pret tiem, kuru sagādāto maizi viņi ēd. Šķiet, krīzes situācija dara bažīgus daudzus, taču diemžēl tikai ne politiķus un ierēdņus.