"Oi, sūri!" tobrīd vēl ministre Viņķele atbildējusi uz tagad par galveno grēkāzi vispārējai saplosīšanai izstumtā Henkuzena sniegto informāciju, ka iepriekš valdībā apspriesto 100 tūkstošu Pfizer vakcīnu vietā iespējams nopirkt 200 tūkstošus. Henkuzens pēc Viņķeles atbildes nākamajā īsziņā jau informē par lēmumu pirkt mazāko vakcīnu skaitu, kas viennozīmīgi apliecina, ka Zāļu valsts aģentūras šefs ministres īsziņu sapratis vienīgajā ar veselu saprātu un latviešu valodas nianšu zināšanām apveltītam cilvēkam iespējamajā veidā – proti, ka 200 tūkstošus nevajag pirkt. Tikai ne Viņķelei.
Viscaur rietumnieciskā, liberālā un no gaismas spēkiem politikā nākusī Viņķele tādā brīdī pārvēršas par tipisku postpadomju produktu, kurš, pat pieķerts ar pierādījumiem, turēsies līdz pēdējam, demonstrējot nekaunīgu attieksmi "a jūs pierādiet!". "Kurā slengā "Oi! Sūri!" nozīmē "Ņem visu, ko var dabūt!" sociālajā tīklā Twitter retoriski vaicā kolēģe žurnāliste Madara Fridrihsone, uz ko Viņķele bez sarkšanas atjautā: "Un otrādi nozīmē?" Sak, a tu pierādi, ka "paņēma un uzmeta" biju domājusi kā "paņēma" "un" "uzmeta", nevis kā "paņēma un uzmeta".
Acīmredzot bailes zaudēt politisko aizmuguri kaut teorētiski draudošās kriminālizmeklēšanas priekšā ir tik lielas, ka pati Viņķele pie sava publiskās politiķes statusa turēsies, pat ja tas nozīmē publisku izplunčāšanos Jūrmalgeitas cienīgā dubļu bedrē. Piecas minūtes kauna, toties drošāk, nekā kļūt par anonīmu nežēlastībā kritušu ekspolitiķi, kura, kā pati apgalvo, apmeklē psihoterapeitu un vēro, kā laukos nāk pavasaris. Ja kāds pārmet atgriešanos publiskajā politikā Aināram Šleseram, kurš to izmantojot kā aizstāvības taktiku, tad tieši to pašu paņēmienu mums demonstrē eksministre Viņķele, kura lieliski apzinās, ka, zaudējot politiķes statusu, tādā valstī kā Latvija ir lielāks risks atbildēt par nodarījumiem.
Atgādināsim, ka runa ir par jautājumu un lēmumu kopumu, kam tobrīd bija noteikts ierobežotas pieejamības statuss un par ko valdība tolaik lēma aiz slēgtām durvīm. To divas augsti stāvošas amatpersonas ar acīmredzamu nevērīgumu apspriež mobilā tālruņa lietotnē WhatsApp. Formalitāte vai ne, bet iepriekš, kad tas ir bijis politiski izdevīgi, Valsts drošības dienests ir izmeklējis ne vienu vien ierobežotas pieejamības informācijas noplūšanu ārpus Ministru kabineta slēgtās zāles.
Šajā gadījumā intuīcija gan saka, ka drošības dienesti, visticamāk, nekādu izmeklēšanu par sensitīvas informācijas apspriešanu un lēmumu pieņemšanu mobilā tālruņa lietotnēs nesāks un nekādas vadlīnijas amatpersonām šajā jomā neizstrādās. Tāpat redzams, ka arī par dokumentu apriti valdībā atbildīgajai Valsts kancelejai pēc šīm atklāsmēm jumts šausmās nepacēlās un pat dekoratīvā līmenī komentāri par sensitīvas informācijas aprites principiem nav izskanējuši.