31. maijs – Diena bez tabakas

Katru gadu tabakas industrija tiešā un netiešā smēķēšanas propagandā iegulda 9 miljardus $USD. Reklāmas mērķis ir tikai un vienīgi piesaistīt smēķēšanai bērnus un jauniešus, lai aizstātu tos 8 miljonus cilvēku, ko tabaka katru gadu nogalina.

Atkārtošu – 8 miljonus cilvēku katru gadu nogalina tabakas smēķēšana. Ar Covid–19 (vai Covid–19 paātrinājis hronisku slimnieku nāvi) līdz šim kopā miruši 369 tūkstoši cilvēku.

Vismaz pusei no šiem Covid–19 upuriem būtiskais nāves iemesls ir smēķēšana.

Tieši smēķētāji un smēķēšanas rezultātā saslimušie HOPS (hroniskas obstruktīvas plaušu slimības) slimnieki ir biežākie Covid–19 upuri. Ķīnieši pat nosaukuši algoritmu – Covid–19 apdraudēts ir vecāka gadagājuma ilgstoši smēķējošs vīrietis ar sirds slimību, diabētu un HOPS. Bet šim slimniekam taču arī sirds slimības iemesls ir smēķēšana. Tomēr pasaules valstu valdības nav izveidojušas karantīnas zonas ap tabakas izstrādājumu tirdzniecības vietām.

Tabakas industrija katru dienu izplata dažādas „fake news”, lai pierādītu, ka smēķēšana nav kaitīga Covid–19 pacientiem. Sākumā nebūtiski portāli izplata ziņu par kādu Ķīnā, Itālijā vai Honkongā it kā veiktu pētījumu, ka tabakas smēķēšana palīdz Covid–19 slimniekiem. Pēc tam tūkstošiem troļļu šo ziņu izplata sociālajos tīklos. Beigu beigās to pārpublicē arī lieli, it kā cienījami portāli, kuros tabakas industrijai „ir iestrādes”. Unikāli melīga reklāmas kampaņa bija sociālajos tīklos straumēti paziņojumi, ka vakcīna pret Covid–19 tikšot izstrādāta tabakas lapas šūnās un to atbalstīšot tabakas industrija.

Otra nesaudzīga, cilvēkus dezinformējoša tabakas reklāma šajā Covid–19 laikā bija bezmaksas „zīmola” maskas un neiedomājams lobijs, lai cigaretes tiktu uzskatītas par būtisku produktu, kura tirdzniecību nedrīkst aizliegt. Atcerieties – Latvijas valdība ievērojami ierobežoja grāmatu tirdzniecību, bet nemaz neierobežoja, bet realitātē pat veicināja tabakas un alkohola tirdzniecību Covid–19 epidēmijas laikā. Par to, kurš tieši valstsvīriem par šiem lēmumiem maksāja, paliks neatminēts noslēpums, bet ķēdītes galā smīn miljardieri, tabakas industrijas īpašnieki.

Pasaules Veselības organizācija šodien īpašu uzmanību pievērš tādiem tabakas industrijas reklāmas pasākumiem kā tabakas industrijas rīkotās ballītes un koncerti, e–cigarešu aromāti, košļājamās gumijas un konfektes ar aromātiem, garšu, nikotīnu un baudvielām.

Šobrīd globāli 40 miljoni jauniešu vecumā no 13 līdz 15 gadiem smēķē. 9 no 10 smēķētājiem pasaulē (un arī Latvijā) šo ļauno paradumu sāk pusaudža gados. Tabakas reklāma nav izformēšana. Tabakas reklāma ir cīņa par bērnu un jauniešu smadzenēm, tabakas rūpniecībai vajag jaunus upurus, kas pienesīs miljonus.

Vidējais smēķētājs Latvijā gadā nopīpē 1000 eiro (vidējais smēķēšanas ilgums ir 35 gadi līdz nāvei vai smēķēšanas atmešanai. Matemātikas uzdevums – cik daudz naudas globālajām tabakas kompānijām dzīves laikā uzdāvina Latvijas smēķētājs?).

PVO Veselība veicināšanas direktors Rūdigers Krehs šodien īpaši uzsvēra nepieciešamību sniegt jauniešiem zināšanas par tabakas rūpniecības manipulācijām. Pasaules Veselības organizācijas vārdā viņš aicināja palīdzēt pārtraukt tabakas industrijas mārketinga taktiku, kas medī bērnus un jauniešus. PVO aicina skolām nepieļaut nekādu tabakas industrijas pārstāvju iespēju uzstāties skolēnu priekšā. PVO aicina visām slavenībām, influenceriem un viedokļu līderiem noraidīt jebkuru tabakas industrijas sponsorēšanas piedāvājumu. PVO aicina pilnībā pārtraukt televīzijā un digitālajā straumēšanā veikt smēķēšanu un elektronisko smēķēšanas ierīču demonstrācijas, bet sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām pilnībā atteikties no tabakas un ar to saistīto produktu tirdzniecības un tirdzniecības reklāmas.  Un būtiski – PVO aicina nopietni vērsties pret elektroniskajām cigaretēm kā „vārtiem”, caur kuriem bērni nonāk pie smēķēšanas.

Visiem smēķētājiem es vēlos norādīt, ka elektroniskās cigaretes ir tieši tikpat kaitīgas kā parastās cigaretes un gluži kā parastās cigaretes kombinācijā ar SARS–CoV–2 vīrusu nozīmē ceļu uz krematoriju.

Katrs tabakas vairumtirgotājs un mazumtirgotājs pārdod nāvi.

Pilnīgi vienalga vai plaušu vēzis rodas no legālām vai nelegālām cigaretēm– diemžēl plaušu vēzis ar nāvi beidzas 2– 3 gadu laikā. Un 90% gadījumu plaušu vēzis ir smēķētāju slimība, bet pārējos gadījumos – pasīvo smēķētāju slimība.

Kuņģa, aizkuņģa, barības vada, smadzeņu vēzi, kā arī leikozes lielā mērā rodas tabakas dūmu iedarbības dēļ. Smēķētājs, kas apsmēķē savu bērnu, patiesībā novēl šim bērnam smagu slimību, jo pasīvā smēķēšana ir gandrīz tikpat kaitīga kā paša dūma vilkšana caur cigareti vai caur ūdenspīpi.

Manā skatījumā cigarešu tirgotājs ir slepkava neatkarīgi no tā– kur viņš tirgo savas cigaretes – tirgū ar vārdiem „spirķik, sigareti” vai piespiežot veikaliem tirgot cigaretes mazumtirdzniecībā (es nepārmetu lielveikalu pārdevējām, par slepkavām jāuzskata vairumtirgotājus, lielveikalu īpašniekus un menedžerus)

Smēķētājiem Latvijā katru gadu nogriežam (amputējam) 1000 kāju, bet 600 no tām – virs ceļa locītavas. Līdz šim Latvijā ar Covid–19 kopā miruši 24 cilvēki, bet tabakas smēķēšanas dēļ 24 cilvēki Latvijā mirst katrās divās dienās.

 1/2 no dzīvi sadegušajiem ugunsgrēkos (Latvijā – 80–90 gadā) ir smēķētāji, kas ugunsgrēku paši piesmēķējuši vai aizmiguši ar degošu cigareti.Pērn smēķēšanas izraisītos ugunsgrēkos sadeguši četri mazi bērni. Vairāk nekā 1/2 meža ugunsgrēku izraisa zemē nomesta cigarete. 

Vai Latvijas valdība lobē tabakas industriju?

Problēma ir gan smēķēšanā, gan valsts attieksmē pret smēķēšanu. Naudas medicīnai nav. Ekonomiskā krīze garantēta. Bet Finanšu ministrija kategoriski iebilst pret akcīzes celšanu tabakas izstrādājumiem. Finanšu ministrs Jānis Reirs piedāvā akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem 2020. gadā nepalielināt, par 5% palielināt 2021. gadā, bet 2022. gadā joprojām nepalielināt. Jēgpilna izskaidrojuma tādam piedāvājumam nav. Mērens nodokļa paaugstinājums, piemēram 5– 10% gadā nekādi nedraud ar nelegālās daļas pieaugumu. Šobrīd  95% no tabakas akcīzes nodokļa nāk no cigaretēm.

Ieskatīsimies, ko Latvijai iesaka Pasaules banka: regulāru tabakas akcīzes nodokļa palielinājumu katru gadu un specifiskās nodokļu komponentes palielināšanu, vienlaikus samazinot ad valorem daļu (īss skaidrojums – tabakas akcīzes nodoklis sastāv no divām daļām – specifiskā komponente tiek aprēķināta uz 1000 cigaretēm, bet ad valorem daļa ir procenti no cigarešu cenas). Šobrīd specifiskais nodoklis cigaretēm ir 78,7 eiro uz 1000 cigaretēm, bet ad valorem – 20%.

Latvijas tabakas akcīzes nodoklis ir ievērojami zemāks nekā Lietuvai un Igaunijai.

Finanšu ministriju var godprātīgi saukt par elektronisko cigarešu „jumtu”, bet Jāni Reiru– par „krusttēvu”. Šobrīd elektroniskajās cigaretēs izmantojamie šķidrumi tiek akcizēti ar 0.01 eiro, bet 1 ml nikotīna – ar 0.005 eiro. Ar šādu akcīzi iekasēšanas izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem. Vai Jānis Reirs savā informatīvajā ziņojumā plāno iekasēt vairāk naudas no nikotīna (ir nopērkami šķidrumi, kuru 10 mililitros ir 5, 10, 15 vai 20 ml nikotīna)? Nē – Jānis Reirs plāno tikai nedaudz palielināt akcīzi par pašu šķidrumu.

Visa Finanšu ministrijas politika ir vērsta uz tabakas ražotāja un tirgotāja interesēm, bet kategoriski pret valsts politiku samazināt smēķēšanas postu.

Mūsu iedzīvotāju veselības dēļ mums ir jāpanāk, lai Latvija būtu brīva no tabakas dūmiem!