Šodien VK Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai prezentēja revīzijas rezultātus par Rīgas mežu darbībām, apsaimniekojot to pārziņā esošās mežu platības.
VK pārstāvis Edgars Korčagins skaidroja, ka, balstoties uz veikto pārbaužu rezultātiem, Rīgas mežu darbība pamatā ir vērsta nevis uz plānveidīgu meža apsaimniekošanu, bet gan uz kapitālsabiedrības ekonomisko interešu īstenošanu un vēlmi gūt iespējami lielākus ieņēmumus. Par to liecinot meža apsaimniekošanas plāna neievērošana vai pat tā neesamība un iesaistīšanās kokrūpniecībā, 2013.gadā atverot kokzāģētavu Norupe.
Korčagins skaidroja, ka Rīgas mežu darbība ir paplašināta ārpus mežu apsaimniekotājam likumā noteiktajām robežām un uzņēmums komercdarbībā drīkstētu iesaistīties tikai tad, ja tas būtu nepieciešams tirgus nepilnības novēršanai, pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai stratēģiski svarīgu preču radīšanai vai valsts drošības nodrošināšanai. "Neviens no šiem iemesliem viņu lēmumā iesaistīties komercdarbībā neatspoguļojas un tātad - ir pretlikumīgs," sacīja VK pārstāvis.
Arī Konkurences padome apstiprināja, ka kokrūpniecības komersantu sniegtās atbildes apliecina, ka Latvijā kokzāģētavu kopējā pārstrādes jauda ir lielāka par tirgū pieejamā apaļkoka apjomu un Rīgas mežu iesaiste kokapstrādē ierobežo privāto komersantu jaudu palielināšanas un papildu ieņēmumu gūšanas iespējas.
Tāpat VK norāda, ka kokzāģētavas darbības izmaksu segšana ir atņēmusi iespēju uzņēmumam gūt aptuveni 3,36 miljonu eiro lielu peļņu, kuru varētu izmantot pamatfunkciju nodrošināšanai. "Pašvaldība ik gadu piešķir Rīgas mežiem dotāciju dārzu un parku apsaimniekošanai gandrīz divu miljonu eiro apmērā, taču finansējuma pieprasīšanas, piešķiršanas un izpildes uzraudzības kārtība neļauj gūt skaidru pārliecību par to, ko uzņēmums plānoja izdarīt un ko reāli izdarīja par piešķirto naudu," norādīja Korčagins.
Rīgas mežu pārstāvis aģentūrai LETA norādīja, ka kategoriski nepiekrīt apgalvojumam par to, ka Norupes atvēršana būtu liegusi gūt peļņu 3,36 miljonu apmērā. "Viņi tikai pieļauj, ka šī nauda nav iegūta, bet mēs savos aprēķinos skaidri zinām, ka tā nav patiesība, jo 2015. un 2016.gada laikā no kokzāģētavas darbības mēs esam guvuši 7 miljonu eiro ienākumu, kuri ir sadalījušies, samaksājot kredītus, nodokļu nomaksai, darba algām, pamatlīdzekļu iegādei un citiem izdevumiem. Nauda ir ieņemta, tikai tā nav novirzīta peļņai," skaidroja Tauriņš.
Tautiņš norādīja, ka ir ļoti sarežģīti novērtēt ražošanas uzņēmumus to darbības otrajā vai trešajā gadā un tas viss ir jāvērtē ilgtermiņā. "Ja ejam pēc VK principa, tad ikviens uzņēmums, kuram noliktavā ir izejviela, var to pārdot un dažus mēnešus dzīvot labi, bet mēs jau gribam, lai Rīgas meži ilgtermiņā ir dzīvotspējīgs uzņēmums," sacīja Tauriņš.
Uzņēmuma pārstāvis norādīja, ka starp kokrūpniecības uzņēmumiem Rīgas meži ieņem "samērā necilu un zemu vietu", bet sarakstā, kur ir nopublicēti nomaksātie nodokļi valstij, uzņēmums esot pirmajā desmitā. "Tas liecina, ka mēs pildām visus likumus gan attiecība pret valsti, gan pašvaldību, gan darba spēku," norādīja uzņēmuma pārstāvis.
"Mēs nodarbojamies tikai ar sīkbaļķu pārstādi, kuriem ir mazas dimensijas un kuri daudzām zāģētavām nav parocīgi Turklāt mēs pārstrādājam tikai 25% no tās koksnes, ko iegūstam mežā, pārējie 75% tiek realizēti brīvajā tirgū caur izsolēm un apgalvojums, ka citiem uzņēmumiem esam atņēmuši baļķa resursu - nav patiesība, lai gan īsti nesaprotu, kāpēc Rīgas mežiem būtu pienākums kādam piegādāt baļķus," pauda uzņēmuma pārstāvis.
Viņš norādīja, ka uzņēmums šobrīd kokzāģetavas Norupe darbībā neko mainīt neplāno un ir piesaistījuši auditoru firmu, kura tad izvērtēs uzņēmuma ilgtermiņa darbības plānus, ietekmi uz kokapstrādes nozari un to, vai uzņēmums ir rīkojies pareizi radot kokzāģētavu.
Arī Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktors Jānis Liepiņš norādīja, ka Rīgas pašvaldība šobrīd iepazīstas ar VK ziņojumu. "Mums ir zināmi VK ieteikumi un pēc auditoru atzinumu saņemšanas varēsim argumentētu pašvaldības viedokli šajā jautājumā," sacīja Liepiņš.
Valsts kontrole Rīgas mežiem uz Rīgas domei līdz 2018.gada 29.decembra ir ieteikusi ieviest piecas izmaiņas. Proti, iesaistīties komercdarbībā tikai atbilstoši likuma prasībām, atspoguļot caurskatāmu dārzu un parku finansēšanu, noteikt kritērijus ārpakalpojumu saņemšanai, kā arī izstrādāt un izpildīt meža apsaimniekošanas plānu un veikt atbilstošu deleģēto uzdevumu izpildes kontroli.
Kā ziņots, iesaistoties zāģmateriālu ražošanā, Rīgas domes kapitālsabiedrība Rīgas meži nodarbojas ar nepamatotu un konkurenci kropļojošu uzņēmējdarbību, tā neatbilst ne uzņēmuma dibināšanas mērķim, ne pašvaldības vēlāk deleģētajiem uzdevumiem un tādējādi neatbilst arī sabiedrības interesēm, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.