Viņš norādīja, ka atslēgšanās no Krievijas kontrolētā BRELL elektrotīkla notiks 8.februāra rītā, un turpmākās divas dienas paredzēta Baltijas energosistēmas izolētas darbības tests.
Lēmums par izolēta darba testa pārcelšanu varētu tikt pieņemts tuvāko nedēļu laikā, sacīja Junghāns.
Viņš akcentēja, ka gadījumā, ja tests tiks pārcelts, tas nekādā veidā neietekmēs sinhronizāciju - tā notiks jebkurā gadījumā. Vienlaikus "EstLink 2" ietekmēs elektroenerģijas cenu, bet elektroapgādi nē.
Junghāns uzsvēra, ka februārī gaidāmā sinhronizācija neietekmēs elektroenerģijas tirgu, jo tajā jau netiek iekļauta Krievijas enerģija enerģija. Tāpat arī patērētāji sinhronizācijas pārslēgumu nejutīs.
AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis sacīja, ka pašreiz uzņēmumam nav zināmi uzbrukumi, kas liecinātu par Krievijas iesaisti. Vienlaikus "EstLink 2" pārrāvums, visticamāk, ir Krievijas iniciēts, kas liek arī AST pievērst papildu uzmanību drošībai.
Savukārt klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) sacīja, ka ir jāsaprot, ka dzīvojam hibrīdkara laikā. Tāpat arī iesaistītās puses pašreiz rēķinās ar to, ka informatīvajā telpā iespējams sagaidīt lielu dezinformācijas apjomu.
Irklis žurnālistiem sacīja, ka Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas energosistēmu ir lielākais energoneatkarības projekts Latvijas un Baltijas vēsturē.
"Ir bijuši arī dažādi citi projekti, bet šis ir noslēdzošais, kad kļūstam neatkarīgi no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmām," akcentēja Irklis.
Viņš uzsvēra, ka reāls darbs pie šī procesa sākās pirms 15 gadiem, bet tas sāka straujāk virzīties uz priekšu 2019.gadā, kad tika pieņemts Ministru kabineta lēmums par sinhronizāciju ar Eiropas sistēmu 2025.gada beigās.
Vienlaikus 2023.gadā Baltijas valstis vienojās atslēgties no Krievijas tīkla ātrāk - 2025.gada februārī.
Irklis akcentēja, ka 2024.gada oktobrī Krievijas pārvades sistēmas operators piekritis BRELL līguma pārtraukšanai un pašreiz nekādu oficiālu iebildumu no Krievijas puses nav bijis.
Sinhronizācijas mērķi ir enerģētiskā neatkarība, elektroapgādes drošība un Eiropas vienotais tirgus.
Runājot par sinhronizācijas infrastruktūru, Irklis sacīja, ka infrastruktūra pastiprināta četrās valstīs - Baltijas valstīs un Polijā. Projekta kopējās investīcijas ir ap diviem miljardiem eiro, bet Latvijā - aptuveni 480 miljoni eiro.
Irklis arī atzīmēja, ka līdz šim investēts jaunu elektrolīniju izbūvē un esošo rekonstrukcijā, sinhrono kompensatoru uzstādīšanā, lieljaudas baterijās, kā arī automatizētā ģenerācijas kontroles sistēmā. Baltijā no plānotajiem deviņiem sinhronajiem kompensatoriem pašreiz ir četri, bet sinhronizācijas brīdī darba kārtībā būs seši, savukārt līdz gada beigām - visi deviņi sinhronie kompensatori.
Lai nodrošinātu sistēmas drošumu, līdz ar sinhronizāciju tiks ieviesti jauni balansēšanas rezervju veidi. Tāpat arī ir nepieciešams uzturēt pietiekoša apjoma balansēšanas jaudas rezerves, teica Irklis.
Vienlaikus viņš sacīja, ka Baltijas pārvades sistēmas operatori ieviesīs reģionālu jaudas rezervju tirgu. Tāpat arī AST pievienosies Eiropas balansēšanas enerģijas apmaiņas platformām - "Mari" un "Picasso", tādējādi nodrošinot resursu pieejamību un veicinot konkurenci.
Runājot par sinhronizācijai nepieciešamo finansējumu, Irklis atgādināja, ka Eiropas Savienības finansējums Latvijā sedz lielāko daļu ar sinhronizāciju saistīto ieguldījumu - 67% jeb 321 miljonus eiro.
Savukārt 19% jeb 92 miljoni eiro tiek finansēti no pārslodzes maksas ieņēmumiem, bet AST finansējums ir 70 miljoni eiro jeb 14%.
Irklis uzsvēra, ka 14% no kopējiem 482 miljonu eiro ieguldījumiem sinhronizācijas projektos tiek finansēti no tarifa, un jau pašreiz lielākā daļa ir iekļauta esošajā tarifā, kas ir spēkā līdz 2025.gada 31.decembrim.
Vienlaikus Irklis uzsvēra, ka jauna tarifa likme būs spēkā no 2026.gada 1.janvāra, un sinhronizācijas izmaksas veidos aptuveni 1% ietekmi uz pārvades tarifu, bet uz AS "Sadales tīkls" tarifu tā būs aptuveni 0,25% ietekme
Melnis preses konferencē uzsvēra, ka ir palikušas 32 dienas līdz sinhronizācijai, un pašreiz svarīgākā ziņa ir tā, ka "esam gatavi sinhronizācijai un ejam pēc plāna".
Jau ziņots, ka kopš 2022.gada Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pieauguši riski arī Baltijas energosistēmā. Lai tos novērstu, Baltijas energosistēmas atslēgšanās no Krievijas apvienotās energosistēmas jeb tā dēvētā BRELL loka un pievienošanās Eiropas sistēmai notiks teju gadu agrāk, nekā sākotnēji plānots, proti, šogad no 7.februāra līdz 9.februārim.
AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators. AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.
AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdag Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.