Jaunajā biedrības Zaļā brīvība un Rīgas Tehniskās universitātes pētnieka Reiņa Āboltiņa ziņojumā, kas analizē vēja enerģijas izmantošanas ietekmējošos faktorus un iespējamos risinājumus Latvijā, secināts, ka zemes izmantošanas normatīvais regulējums un iedzīvotāju attieksme ir divi galvenie faktori, kas ietekmē vēja enerģijas projektu veiksmīgu realizāciju un izvēršanu valstī.
Ceļā uz ilgtspējīgāku un videi draudzīgāku enerģētikas sistēmu
Aptuveni viena trešdaļa elektroenerģijas tiek ražota, izmantojot lielās hidroelektrostacijas Daugavā, vēl viena trešdaļa - lielajās termoelektrostacijās Rīgā (TEC-1 un TEC-2), un pārējā elektroenerģija tiek importēta.
Latvijā saražotās enerģijas bilance, 2018
Lai sasniegtu klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, nepieciešams pakāpeniski izslēgt un pārtraukt fosilo kurināmo un to tehnoloģiju izmantošanu, kas rada oglekļa dioksīdu un citas kaitīgas emisijas. Plašāka AER izmantošana - atkarībā no tehnoloģijas un ilgtspējības kritēriju ievērošanas - var nozīmēt negatīvās antropogēnās ietekmes uz vidi samazināšanu, veselīgāku un ilgtspējīgāku vidi un labāku dzīves kvalitāti, atkarības samazināšanu no ārvalstu ietekmes un piegādēm, kā arī vietējās saimnieciskās darbības veicināšanu. Vairāk vietējo energoresursu nozīmē arī labāku energoapgādes drošību.
Tā kā pēdējā laikā strauji attīstās vēja enerģijas tehnoloģijas, pieaug efektivitāte un ražošanas izmaksas ir salīdzināmas vai par zemākas nekā dabasgāzei un reizēm pat hidroelektrostacijām, ir kļuvis izdevīgi uzstādīt sauszemes vēja turbīnas ar nelielu valsts atbalstu vai bez tā. Vējš nevar nekavējoties aizstāt dabasgāzi izmantojošos TEC, lai nodrošinātu centralizēto siltumapgādi, it īpaši pilsētās, piemēram, Rīgā. Tomēr elastīgi risinājumi, piemēram, vēja enerģija apvienojumā ar siltumsūkņiem centralizētai un individuālajai siltumapgādei, ir solis pareizajā virzienā. Vēja enerģijas teorētiskais potenciāls Latvijā varētu būt līdz pat 1000 MW uzstādītās jaudas, taču nozarē pastāvošo šķēršļu dēļ reāli sasniedzama varētu būt tikai puse no šīs jaudas.
Ierobežota zemes pieejamība un zemais sabiedrības atbalsts
Likumdošanas vide enerģijas ražošanai ir bijusi nepastāvīga ar regulāriem spēkā esošo tiesību normu grozījumiem un biežu jaunu normu pieņemšanu. Valsts ir mainījusi uzņēmējdarbības tiesisko regulējumu enerģētikas nozarē (un jo īpaši AER) vairāk nekā 55 reizes kopš 1995. gada. Turklāt kopš 1991. gada Latvijā ir bijuši vairāk nekā 35 ministri, kuri vadījuši enerģētikas nozares attīstību. Lai gan ir dabiski, ka tiesību akti nepieciešamības gadījumā mainās, tomēr pārāk biežas izmaiņas rada neskaidrības un aizbiedē investorus. AER nozarē un enerģijas nozarē ir nepieciešama būtiska juridiskā un normatīvā regulējuma pārskatīšana plašākā mērogā.
Latvijā daudzus gadus ir pastāvējusi atbalsta sistēma enerģijas ražošanai, un tās pamatā ir kompensācijas ieguldījumiem enerģijas ražošanā ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) palīdzību. Taču atbalsts ir sniegts ne tikai ražotājiem, kuri ražo elektroenerģiju izmantojot AER, bet arī ražotājiem, kuri izmanto efektīvu koģenerāciju, sadedzinot dabasgāzi. Tas nozīmē, ka divas lielākās ar gāzi darbināmās TEC Latvijā saņem OIK maksājumus gan par saražoto elektroenerģiju, gan par uzstādīto jaudu. Lai gan pašlaik vēja turbīnām uz sauszemes vairs nav vajadzīgs finansiālais atbalsts, lai tās Latvijā būtu konkurētspējīgas, joprojām nereti ir nepieciešami sava veida atbalsta mehānismi, lai atjaunojamo enerģiju padarītu konkurētspējīgu ar fosilo kurināmo.
Esošie zemes izmantošanas regulējums kombinācijā ar citiem faktoriem ierobežo pieejamo teritoriju, kur varētu tikt izvietoti vēja parku. Ierobežojumi attiecībā uz minimālo atļauto attālumu vēja turbīnai no apdzīvotas vietas kopā ar īpašumtiesībām, zemes gabali ir salīdzinoši mazi un īpašumtiesības ir fragmentētas, kas ierobežo to teritoriju pieejamību, kurās varētu būvēt vēja parkus.
Neraugoties uz konceptuālu atbalstu AER, faktiski atbalsta sistēma nav veicinājusi enerģijas ražošanu no AER un ir diskreditējusi atjaunojamās enerģijas ražošanu sabiedrības acīs. Latvijā ir raksturīga noraidoša attieksme pret vēja elektrostaciju uzstādīšanu. Nepatika pret vēja enerģiju pēdējo gadu laikā ir palielinājusies, populistiskas retorikas dēļ par elektroenerģijas cenām.
Valsts plāno samazināt šķēršļus vēja enerģijas ražošanai
Nacionālā enerģētikas un klimata plāna projekts paredz paaugstināt AER īpatsvaru gala enerģijas patēriņā no 39% 2017. gadā līdz 50 % 2030. gadā. Lai palielinātu kopējo sauszemes un atkrastes vēja jaudas palielināšanu vismaz par 800 MW līdz 2030. gadam, NEKP projektā iekļauti vairāki pasākumi, piemēram, īstenot starpvalstu projektus atkrastes vēja parku izveidei sadarbībā ar Lietuvu/Igauniju, pārskatīt teritorijas plānošanas, zemes izmantošanas noteikumus un būvnoteikumus, paredzēt nosacījumus vēja parku izbūvei nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemēs un meža zemēs, izstrādāt nosacījumus valsts īpašumā esoša nekustamā īpašuma iznomāšanai vēja parku būvniecībai un nomas maksas aprēķinam, informēt sabiedrību par AER lomu un nepieciešamību.
Vēja parku būvniecībai mežu teritorijās ir ieguvumi un ēnas puses
Ziņojums atklāj, ka iespējamo scenāriju vidē vēja enerģijas projektiem mežu teritorijās būtu vislielākā ietekme vēja parku turpmākā attīstībā, it sevišķi ņemot vērā, ka 52 % Latvijas teritorijas klāj meži un valsts uzņēmums Latvijas valsts meži īpašumā ir 42 % Latvijas mežu teritoriju.
Ietekmes mērogs ir atkarīgs no projektu mēroga un vairākiem citiem būtiskiem faktoriem, piemēram, topogrāfijas, meža tipa un stāvokļa, esošās ceļu un elektroapgādes infrastruktūras. Jaunu ceļu būvniecība ir problēma īpaši tajos mežos, kas iepriekš nav bijuši paredzēti komercdarbībai; elektropārvades līniju būvniecības ietekmes apjoms atkarīgs no tehnoloģiskajiem risinājumiem - gaisvadu līnijām ir lielāka ietekme nekā pazemes kabeļiem. Šādi infrastruktūras objekti, kas nepieciešami, lai piekļūtu ierīkošanas vietām, rada mežu teritoriju lineāru sadrumstalotību, un atkarībā no reljefa un citiem apstākļiem tiem var būt gandrīz nekāda ietekme uz savvaļas dzīvniekiem vai ļoti negatīva ietekme, radot fiziskus šķēršļus dzīvnieku migrācijas ceļiem.
Lai samazinātu radīto ietekmi uz vidi, vēja parki prioritāri jāizvieto tādās mežu teritorijās, kas jau tiek izmantotas komerciālai darbībai.
Pašlaik pieejamās vēja turbīnu tehnoloģijas ļauj uzstādīt vēja turbīnas virs koku galotnēm, tādējādi novēršot vajadzību attīrīt no kokiem tīru lauku ap vienu vēja turbīnu vai vēja turbīnu sistēmu. Tomēr joprojām bažas rada koku ciršana, jo īpaši tad, ja uzraudzība un kontrole ir nepietiekama vai vāja. Faktiskā fiziskā ietekme, kas rodas izcērtot kokus, pret uzstādīto MW jaudu var ievērojami atšķirties atkarībā no meža blīvuma un tipa, esošās infrastruktūras, likumiem un noteikumiem un kā tie faktiski tiek ievēroti.
Izšķiroša loma ir vēja projekta īstenošanas procesam
Ir pierādījies, ka vēja enerģijas iekārtas uz sauszemes ir kļuvušas par visefektīvāko un rentablāko risinājumu jaunu AER jaudu izvietošanā un atkarības mazināšanā no importēta fosilā kurināmā, taču tas ir jāveic piesardzīgi, lai izvairītos no nepieņemamu ietekmju radīšanas. Ir nepieciešams izstrādāt un ievērot dažādus nosacījumi, lai dalītos ar ieguvumiem vietējās kopienās, novērstu atmežošanu, aizsargātu savvaļas dzīvniekus un nodrošinātu meža zemes un citu resursu efektīvu izmantošanu, piemēram, minimālās MW jaudas prasības. Ļoti svarīgs ir projekta īstenošanas process, jo dažās teritorijās un dažos gadījumos noteikumi ir ignorēti, daudz kas ir atkarīgs no vēja enerģijas projektu uzraudzības un iestāžu spējas veikt uzraudzības funkciju.
Dauņeksterminators
ieteikums ZB
KLIMATGEITANEKAVĒJIES!