Pēc viņas paustā, Latvija saprot, cik svarīgi ir nekad neatzīt svešas agresorvalsts okupāciju, brutālas koloniālas varas spēku, lai arī cik drūmi patlaban izskatītos atbrīvošanas centieni. Braže akcentēja, ka Latvija nekad neatzīs Krimas, Sevastopoles vai citu Ukrainas reģionu okupāciju.
"Krima ir Krievijas agresijas simbols. Karš nesākās 2022.gadā, bet 2014.gadā, kad Krievija brutāli pārkāpa starptautiskās tiesības, uzbrūkot Ukrainas teritoriālajai integritātei un neatkarībai," sacīja ministre.
Viņa klāstīja, ka līdz pat šai dienai Krievijas agresijas radītās ciešanas turpina augt - karā ir miruši tūkstošiem Ukrainas iedzīvotāju, notiek uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai un civilajiem objektiem. Braže norādīja, ka Krievija cenšas piespiest Ukrainu padoties, tā turpina deportācijas, tostarp Krimas tatāru deportācijas, no okupētajām teritorijām tiek nolaupīti Ukrainas bērni un pārvesti uz Krieviju.
"Krievija cenšas iznīcināt mūsu dzīvesveidu, pamatbrīvības, ANO Statūtos noteiktos principus, cilvēktiesības. Krievija uz brūk visam, par ko mēs iestājamies. Tas ir pats lielākais drauds ne tikai Ukrainai, bet arī mūsu drošībai, tāpēc Krievija ir jāaptur," teica Braže.
Viņa uzsvēra, ka ukraiņu gars netiks salauzts, tāpēc valstīm ir morāls pienākums parādīt politisko līderību, ka principi, par kuriem tās iestājas, ir svarīgi. Ārlietu ministre skaidroja, ka Starptautiskās Krimas platformas mērķis ir pielikt punktu Krimas okupācijai.
"Es gribu pievērsties atbildības jautājumam un Krievijas pastrādātajiem noziegumiem. Ir skaidrs, kādi ir šie noziegumi un kas tos ir pastrādājis - slepkavas, izvarotāji, agresijas veidotāji un īstenotāji. Mums būs jāparāda līderība, lai sauktu viņus pie atbildības. (..) Ja mēs nespēsim rīkoties, Ukrainā nebūs iespējams panākt taisnīgu un ilgstošu mieru," secināja Braže.
Viņasprāt, atbalsts Ukrainas uzvarai ir arī atbalsts globālajiem centieniem. Ārlietu ministre uzsvēra, ka Latvija turpinās sniegt Ukrainai atbalstu visās formās. Braže pauda cerību, ka visa pasaule iesaistīsies līdzīgā veidā, ņemot vērā katras valsts iespējas.
"Mēs ticam tādai pasaulei, kur Ukraina ir uzvarējusi, kur jebkura okupējoša spēka paliekas ir padzītas no Ukrainas un kur Ukraina ir pilnībā atbrīvota, kā arī kļuvusi par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, ja tā pati to vēlēsies," pauda ārlietu ministre.
Kā vēstīts, lai vairotu starptautiskās sabiedrības izpratni un atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās Rīgā norisinājās starptautiskās Krimas platformas trešais parlamentārais samits. Tā mērķis bija izcelt Krievijas agresijas globālo ietekmi un turpināt starptautiski izgaismot agresora pastrādātos noziegumus.