Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumi paredz, ka Ministru kabinets līdz šā gada 1.augustam izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu par kritērijiem veselības aprūpes pakalpojuma iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā un kritērijiem, pēc kādiem var tikt pieņemts lēmums slēgt līgumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu.
Informācija valdības dokumentu vietnē "eportfelis" liecina, ka VM šā gada 7.augustā lūdza Ministru kabinetu pārcelt likumprojekta izstrādi no šā gada 1.augusta uz 2019.gada 1.septembri. Tomēr valdība lēma šī jautājuma izskatīšanu uz nedēļu atlikt. Tāpat VM bija lūgusi koalīcijas partnerus atbalstīt priekšlikumu par gadu pagarināt likumprojekta izstrādes termiņu, tomēr koalīcija šādu priekšlikumu neizskatīja.
Likumprojektu pavadošajā anotācijā VM skaidroja, ka Veselības aprūpes finansēšanas likuma pieņemšanas laikā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā notika daudz diskusiju gan par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu līgumu slēgšanas nosacījumiem, gan par kritērijiem, kuri būtu piemērojami valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāsta noteikšanai.
Pirms konkrētu likuma normu iesniegšanas Saeimā, VM pauda vēlmi konceptuāli izdiskutēt Saeimas Sociālo uz darba lietu komisijā ziņojumā par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu valsts, pašvaldību un privātajās ārstniecības iestādēs ietvertos secinājumus, priekšlikumus, kritērijus, kurus plānots izmantot lēmuma pieņemšanai par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu.
Tomēr Čakša aģentūrai LETA atzina, ka VM netika lūgusi likumprojekta izstrādi pagarināt par gadu. "Tas bija ierēdniecisks misēklis, kas patlaban ir atrisināts," pauda ministre.
Čakša norādīja, ka VM minēto likumprojektu ir izstrādājusi un tas, ticamākais, nākamnedēļ tiks iesniegts izskatīšanai valdībā.
"Paši kritēriji jau ir izstrādāti un apstiprināti. Tie paredz nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kvalitāti, izmaksu efektivitāti, kā arī vērtēšana pēc resursu pieejamības," informēja veselības ministre, piebilstot, ka veselības apdrošināšana sistēmas ieviešana nekavējas un viss notiek pēc plāna. Tāpat viņa norādīja, ka tuvākajās nedēļas Nacionālās veselības dienests sāks skaidrojošo darbu par gaidāmajām izmaiņām.
Darba grupas ziņojumā par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu valsts, pašvaldību un privātajās ārstniecības iestādēs rosināts noteikt, ka lēmumam slēgt līgumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu jābūt balstītam uz noteiktiem kritērijiem - veselības aprūpes kvalitāte, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, veselības aprūpes pakalpojumu efektivitāte un cilvēkresursi.
Tāpat minētajā ziņojumā noteikts, ka pakāpeniski jāpilnveido valsts finansēto pakalpojumu sniedzēju atlase un, ņemot vērā veicamā iepirkuma specifiku, pēc iespējas jānosaka prasības gan pakalpojuma apjomam, gan kvalitātei. Tāpat rosināts izvērtēt veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja veiktos ieguldījumus pirms jaunu sadarbības partneru izvēles. Darba grupa arī rosina sākt kompleksu veselības aprūpes pakalpojumu iepirkšanu, kas nodrošinās pacientam nepieciešamā veselības aprūpes pakalpojuma nepārtrauktību un racionālu resursu izmantošanu. Tāpat, slēdzot līgumus ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, neatkarīgi no pakalpojumu sniegšanas institūcijas, rosināts piemērot vienādus līguma nosacījumus.
LETA jau vēstīja, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāts Andrejs Klementjevs (Saskaņa) aktualizēja jautājumu par to, ka nav izpildītas Veselības aprūpes finansēšanas likuma prasības un likumprojekts par kritērijiem medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības pakalpojumu klāstā līdz 1.augustam nav iesniegts Saeimā.
kārtējā nenoteiksme parākajā pakāpē