Cik saprotu, jūs atbildat par Dnipro aizstāvju apgādi. Dnipro ir ceturtā lielākā Ukrainas pilsēta aiz Kijivas, Harkivas un Odesas, tai ir liela stratēģiskā nozīme, jo kurš kontrolē Dnipro, Zaporižju un Krivijrihu, tas kontrolē valsts vidieni un var brīvi pārcelt karaspēku no austrumiem pār Dņepras upi. Cik drīz jūs prognozējat krievu uzbrukuma sākumu?
Protams, gatavojamies, pastiprināti gatavojamies aizstāvēt. Dnipro ir neieņemams cietoksnis, mēs esam pilnā kaujas gatavībā pret tankiem, pret kājniekiem – gan Ukrainas armija, gan zemessardze. Ejam tālu izlūkos, lai nepieļautu, ka ienaidnieks ienāk pilsētā un sāk karot jau laukos, jo pilsētā ir daudz mierīgo iedzīvotāju, un negribam pieļaut to, ko viņi dara ar Harkivu, Mariupoli un Kijivu, kur mirst bērni, mirst sievietes. Dņepropetrovskas apgabalā viņi vēl nebāžas, jo viņiem nesanāca iecere ļoti ātri virzīties uz priekšu un visu iekarot – vēl ļoti lielas kaujas notiek uz dienvidaustrumiem Mariupolē un Harkivā, kas ir 240 kilometru uz austrumiem no mums. Viņi tur savelk lielus spēkus, par mums viņiem vēl pāragri domāt. Lai gan šorīt no rīta [saruna notiek 17. marta vakarā] jau apšaudīja Nikopoles nomales, Zaporižjas apgabalu (uz dienvidiem no Dnipro). Bet iet uzbrukumā Dnipro viņi vēl nav gatavi, jo nepietiek spēku. Lai gan gatavi – negatavi, to izlems pretinieks, mūsu uzdevums ir iet izlūkos un paredzēt visu, ko viņi plāno. Viņi plāno, bet mēs traucēsim.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 21. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!