Pirms cilvēku zāļu došanas dzīvniekiem saimniekam noteikti jākonsultējas ar veterinārārstu.
Mājdzīvnieka saslimšanas gadījumā pirmā izvēle ir veterinārās zāles, kuru iedarbība uz dzīvnieku ir izpētīta un apstiprināta, tās ir zināmas, efektīvas, drošas. Ja tādu zāļu nav, veterinārārsts var izrakstīt cilvēku zāles, kurām zināmas aktīvās vielas, kas veterinārijā ilgstoši lietotas. Taču gadās, ka nelaime notiek laukos, kur veterinārā ambulance nav gluži pie durvju sliekšņa. Jebkurā gadījumā gādīgs saimnieks izveidos sava mājdzīvnieka aptieciņu, lai palīdzētu pirmās nepieciešamības gadījumā. To vislabāk izveidot kopā ar veterinārārstu. Aptieciņā noteikti jābūt pretcaurejas līdzekļiem ar probiotikām – labajām zarnu baktērijām, piemēram, Florentero, Fermactiv, vai toksīnus absorbējošiem līdzekļiem, piemēram, Pro-Pectalin tabletēm vai pastām, kas, uzsūcot toksīnus, iedarbojas līdzīgi kā cilvēkiem paredzētā Smecta vai aktīvā ogle.
Sarežģītāk ir ar sirdszālēm. Problēmas ar sirdi dzīvniekam var diagnosticēt tikai veterinārārsts, jo sirds vainas mēdz būt dažādas. Vienas zāles var dzīvniekam kaitēt, citas palīdzēs. Ja veterinārārsts diagnosticējis sirdskaiti, mājās noteikti jābūt specifiskajām vetārsta nozīmētajām suņu zālēm. Arī citu hronisku slimību gadījumā dzīvnieka aptieciņā jābūt zālēm, ko izrakstījis veterinārārsts.
Bieži saimnieki ievēro, ka dzīvnieks sāk kasīties. Pirmā doma parasti saimniekiem ir par alerģiju uz barību vai vides faktoriem. Tomēr visbiežākais niezes cēlonis mājas mīluļiem ir blusas – pat ja dzīvniekam ir tikai viena blusa, kas iekodusi un aizlēkusi prom, dzīvnieks ar alerģiju no blusas kodieniem var kasīties vairākas nedēļas.
Vasarā un līdz pat rudenim, kad blusām ir "pļaujas laiks", mājas aptieciņā jābūt pretblusu līdzeklim vai dzīvnieks jāapstrādā pret blusām. Saimnieks var izvēlēties – iegādāties pretblusu siksniņu, pūderi, smidzināmo preparātu vai skaustā pilināmo. Kā veterinārārsts es parasti iesaku skaustā pilināmos preparātus. Taču dzīvnieku īpašniekiem ir dažāda pieredze, un arī šo līdzekļu klāsts ir gana plašs. Pirms izvēlēties līdzekli, jānoskaidro, vai tas iedarbojas gan uz blusām, gan ērcēm.
Reti, bet gadās, ka suņiem, tāpat kā cilvēkiem, piemetas nātrene un parādās pumpas. Tad palīdz antihistamīna tabletes, piemēram, tavegils vai suprastins. Devas nosaka veterinārārsts. Nebūs pareizi, ja, nenosakot īsto niezes iemeslu, tūlīt sāksiet dot antihistamīnu – suņu niezei var būt dažādi iemesli.
Attiecībā uz zāļu lietošanu dzīvniekiem pats svarīgākais, kas jāatceras – medikamentus dzīvniekam paraksta tikai un vienīgi veterinārārsts! Ir gadījumi, kad, saimnieki labu gribēdami, var savam četrkājainajam mīlulim nodarīt lielu ļaunumu, un sekas var būt ļoti bēdīgas. Piemēram, bieži cilvēkiem lietoto paracetamolu nekad nedrīkst dot kaķiem, ibuprofēns un aspirīns var būt ļoti kaitīgs suņiem. Tāpēc ar zālēm jārīkojas atbildīgi!